Banner 980x90

Saeima atbalsta ierosinājumu ierakstīt likumā, ka Rīga nodrošina vienlīdzīgus pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem

Rīga, 21.febr., LETA. Deputātu vairākums šodien atbalstīja iereci noteikt likumā, ka Rīga nodrošina vienlīdzīgus pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.

Iepriekš atbildīgajā komisijā šis ierosinājums tika noraidīts. Pašlaik likumā ir norādīts, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, bet, ņemot vērā, atbalstīto Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) priekšlikumu, šī norma tiks papildināta ar teikumu par vienlīdzīgu pakalpojumu nodrošināšanu.

Deputātiem šis likumprojekts vēl būs jāskata trešajā lasījumā.

Likumprojekts arī paredz mazciemu statusa noteikšanu. Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, lai varētu saglabāt vēsturisko ciemu nosaukumus un statusu, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu plānots papildināt ar apdzīvotu vietu "mazciems".

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka mazciems ir vēsturiski izveidota apdzīvota vieta ar dominējošu izklaidu vai dominējošu koncentrētu apbūvi, kurai novada teritorijas plānojumā nav noteiktas robežas un tās nosaukums ir iekļauts Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vietvārdu datubāzē.

Paredzēts, ka tāpat kā ciemiem, arī mazciemiem nosaukumus piešķirs un tos pārdēvēs novada dome. Tāpat pašvaldība noteiks mazciemā ietilpstošās adreses, un Valsts zemes dienests tās reģistrēs Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā.

Deputātu atbalstītie priekšlikumi paredz, ka no 2020.gada 1.janvāra adrešu reģistrā reģistrētie ciemi, kuriem teritorijas plānojumā nav noteiktas ciema robežas, ir uzskatāmi par mazciemiem. Valsts zemes dienestam būs jāveic attiecīgas izmaiņas adrešu reģistrā.

Izmaiņas likumā rosinātas, jo patlaban no 6314 Valsts adrešu reģistrā reģistrētiem ciemiem 4677 ciemi neatbilst likuma prasībām par ciema statusu, un tie no reģistra būtu jāizslēdz. Šāda situācija grautu ierasto adresācijas kārtību, radītu papildu administratīvo slogu novadu pašvaldībām un adrešu reģistram, kā arī sagādātu neērtības vietējiem iedzīvotājiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu autori norādījuši, ka neatbilstību likuma prasībām rada tas, ka lielākajai daļai ciemu nav koncentrētas apbūves un to robežas nav noteiktas pašvaldības teritorijas plānojumā. Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi gan pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, gan arī apdzīvotības rakstura, un iepriekš, nosakot ciema statusa regulējumu, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija.

Likuma grozījumi nepieciešami, jo vēsturiskie ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm un arī kalpo par adrešu sistēmas elementu, kā arī tiek lietoti sociālajā vidē un ir kā identifikators, pēc kura orientējas novadā, ko izmanto palīdzības dienesti un iedzīvotāji ikdienas saziņā, pauž grozījumu autori.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)