Atliek lemšanu par Talsu slimnīcas vadītājas Bidzānes atsaukšanu no amata
Kā aģentūru LETA informēja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Bergmane, jautājums par Bidzānes atsaukšanu no amata atlikts līdz brīdim, kamēr Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu pašvaldības iesniegs priekšlikumus, kā turpmāk organizēt operatīvo darbu slimnīcas Talsu filiālē.
Jautājumu par Bidzānes atsaukšanu no amata slimnīcas dalībnieku sapulcē rosināja lemt Talsu novada domes vadība, kas ir viena no slimnīcas kapitāla daļu turētājām. Iepriekš, 10.jūnijā, Talsu novada dome lēma par neuzticības izteikšanu Bidzānei, uzskatot, ka saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par kādas slimnīcas pacientes pašnāvības apstākļiem par Talsu filiāli atbildīgā valdes locekle situāciju nekontrolē un nespēj rast izeju no tās.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus ("Talsu novada attīstībai"), jautājumu par Bidzānes atsaukšanu no slimnīcas valdes nolemts atlikt līdz septembra beigām, kad bijušā Talsu rajona teritorijā izveidotās pašvaldības būs iesniegušas savus priekšlikumus darba organizēšanai Talsu slimnīcā. Par šī jautājuma atlikšanu balsojuši Ventspils, Rojas un Dundagas pašvaldību pārstāvji, bet Talsu un Mērsraga pārstāvji balsojumā atturējušies. Dalībnieku sapulcē arī izskanējis, ka slimnīcas valde jau tagad strādā nepilnā sastāvā - no paredzētajiem četriem valdes locekļiem valdē ir tikai trīs, bet, ja paliktu tikai divi, tad slimnīcas valde būtu rīcībnespējīga.
"Situācija ir nepatīkama, jo Talsu pašvaldībai jāsadarbojas ar slimnīcas valdes locekli, kurai tā ir izteikusi neuzticību. Ir dažādi saimnieciski un organizatoriski jautājumi, kuri mums ir kopīgi jārisina," atzina Lācarus.
Vēl viens Talsu novada domes priekšlikums slimnīcas dalībnieku sapulcē bija veikt izmaiņas slimnīcas statūtos un noteikt, ka trīs no četriem valdes locekļiem izvirza Ventspils pilsētas pašvaldība, bet vienu locekli - Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadi jeb bijušā Talsu rajona teritorijā izveidotās pašvaldības, balsojot ar savām kapitāla daļām atbilstošo balsu skaitu. Tomēr šis priekšlikums neguva atbalstu.
"SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" dalībnieku sapulcē tika nolemts nevirzīt tālākai izskatīšanai statūtu grozījumus, kuri neatbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normām," informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Bergmane. Kā pastāstīja Lācarus, par šādu priekšlikumu balsojis tikai viņš kā Talsu pašvaldības pārstāvis, bet Mērsraga pašvaldības pārstāvis atturējies. Lai gan šādu statūtu grozījumu nevirzīšana pamatota ar pieturēšanos pie unificētas statūtu formas, pēc Talsu novada domes priekšsēdētāja domām, viņa rosinātie grozījumi tomēr būtu pieļaujami.
Kā ziņots, 10.jūnijā Talsu novada domes ārkārtas sēdē deputātu vairākums izteica neuzticību Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklei un slimnīcas Talsu filiāles vadītājai Bidzānei. Talsu novada domes deputāti norādīja, ka saistībā ar diviem ārkārtas gadījumiem informācija no filiāles vadītājas un plašsaziņas līdzekļos sniegtie komentāri nevieš uzticību par labas prakses principu ievērošanu slimnīcā, līdz ar to filiāles un visas reģionālās slimnīcas publiskais tēls ir ievērojami pasliktinājies, pacientu uzticība ārstnieciskā procesa kvalitātei ir izteikti mazinājusies, turklāt situāciju izlabot tuvākajā laikā vai pat vidējā termiņā esot neiespējami.
6.jūnijā Talsu novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdes slēgtajā daļā deputāti tikās ar Bidzāni un pārrunāja plašsaziņas līdzekļos izskanējušo gadījumu, kad kāda sieviete, kura bija nogādāta slimnīcā pēc pirmā pašnāvības mēģinājuma, slimnīcas palātā izdarīja pašnāvību, kā arī gadījumu, kad kāds vīrietis, kurš pēc gūtas galvas traumas nogādāts slimnīcā, pēc palīdzības sniegšanas tika sūtīts mājās, kur viņš nomiris.
Talsu novada domes deputātu vairākums uzskata, ka Bidzāne ir zaudējusi Talsu novada pašvaldības, kam Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā pieder nedaudz vairāk kā 11% kapitāldaļu, uzticību un ir atsaucama no valdes locekļa amata par pienākumu nepienācīgu izpildi, nespēju vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšanu.
Bidzāne nepiekrīt neuzticības balsojuma pamatojumam - pašvaldības deputātu viedoklim, ka saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par divu slimnīcas pacientu nāves apstākļiem par Talsu filiāli atbildīgā valdes locekle situāciju nekontrolē un nespēj rast izeju no tās.
"Iepazīstoties ar lēmumā minēto neuzticības izteikšanas pamatojumu, tam nevaru piekrist. Uzskatu, ka darbības, kuras tika sāktas pret manu kandidatūru 2015.gada beigās, turpinās un tiek meklēti dažādi iemesli, lai mani atceltu no valdes locekļa amata," teikts Bidzānes paziņojumā masu medijiem.
6.jūnijā pēc Talsu novada domes priekšsēdētāja telefoniska uzaicinājuma Bidzāne kopā ar slimnīcas juristi un virsārsti piedalījusies sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē, kurā deputāti tikuši informēti par slimnīcā notikušo suicīda gadījumu, tā izskatīšanas gaitu un pasākumiem, kas tiks veikti.
"Sēdes laikā nekas neliecināja par to, ka deputātiem pret slimnīcas paveikto šī jautājuma risināšanā un plānoto būtu iebildumi. Visi tika informēti, ka plašāk šis gadījums un tā versiju atspoguļojums masu medijos būs pirmdien un trešdien vietējā presē," norādīja Bidzāne, paužot neizpratni par vēlākajiem Talsu domes deputātu izteiktajiem pārmetumiem slimnīcas vadībai.
"Slimnīcā medicīniskā darba procesu vada virsārste un galvenā medicīnas māsa, kuras katra atbild par savu jomu. Gribu atzīmēt, ka slimnīcā ir izstrādāti iekšējie normatīvie dokumenti, amatu apraksti, kuri jāievēro un pēc kuriem jāvadās slimnīcas darbiniekiem. Šo kārtību slimnīcā neviens nav atcēlis. Informācija masu medijiem netika publiskota no slimnīcas puses. Pacientu tiesību likums aizliedz paust informāciju par ārstniecības procesa gaitu, tāpēc radusies situācija, ka mediji informāciju atspoguļo sev pieņemamā veidā. Esam sagatavojuši iebilžu vēstules masu medijiem, kurā norādām tiem būt sociāli atbildīgiem un atspoguļot informāciju nesagrozītā veidā," pauž Bidzāne, noraidot Talsu novada domes pārmetumus par to, ka viņas plašsaziņas līdzekļos sniegtie komentāri neviešot uzticību par labas prakses principu ievērošanu slimnīcā, tāpēc filiāles un visas reģionālās slimnīcas publiskais tēls ir ievērojami pasliktinājies.
Izvērtējot kādas Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles pacientes pašnāvības apstākļus, pieņemts lēmums izteikt rājienu ārstējošajam ārstam un sodīt viņu materiāli. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca 15.jūnijā sasaukusi valdes sēdi, kurā tika izvērtēti slimnīcas Talsu filiālē 22.maija naktī notikušā suicīda gadījuma apstākļi un izskatīts šī gadījuma izvērtēšanas komisijas secinājums. Izvērtējot slimnīcas valdei iesniegto komisijas aktu, pieņemts lēmums par minētā soda piemērošanu ārstējošajam ārstam.
Ārstējošā ārsta rīcībā konstatēts slimnīcas iekšējā normatīva pārkāpums, veicot pacientes pārvešanu no reanimācijas uz citu nodaļu pirms psihiatra konsultācijas. Proti, ir pārkāpts 2014.gada 22.oktobra rīkojums "Par intensīvās terapijas nodaļas slimnieku ievietošanas un pārvešanas kritērijiem SIA "Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca" Talsu filiālē". Slimnīca neizpauž ārstam piemērotā soda apmēru, norādot, ka tā ir konfidenciāla informācija.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izveidota 2010.gadā, apvienojot Ventspils un Talsu slimnīcas.
SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" dalībnieki ir piecas pašvaldības - Ventspils, Talsi, Roja, Dundaga un Mērsrags. Ventspils pilsētas domei pieder 88,46% slimnīcas kapitāldaļu. Talsu novada pašvaldībai pieder 11,10%, Rojas novada domei 0,23%, Dundagas novada domei 0,15%, bet Mērsraga novada pašvaldībai - 0,06% slimnīcas kapitāldaļu, liecina "Firmas.lv" informācija.
Uz sarakstu
