Baldones pašvaldība akceptē iebildumus pret "Rail Baltica" plānojumu
Baldones novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Alma Šlosberga aģentūru LETA informēja, ka pašvaldība akceptējusi iedzīvotāju argumentus, uzskatot, ka pieņemamāks būtu līnijas plānojums A versijā ar labojumiem, ņemot vērā arī bažas par līnijas tuvumu radioaktīvo atkritumu glabātavai "Radons".
"Piedāvātais līnijas A variants būtu labāks, taču apdzīvotās vietas Stūri rajonā tas rada ļoti daudz problēmu un izraisa pamatotus iedzīvotāju protestus. Bažas par "Radona" drošību esot visos variantos," skaidro pašvaldības pārstāve.
Pašvaldībā secināts, ka plānotā B alternatīvā trase būs 0,5 kilometru attālumā no "Radona", tā skar aizsargzonu, A alternatīvā - 1,5 kilometru attālumā. A alternatīvā trase vairāk iet pa valsts mežu teritoriju.
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa secinājusi, ka pašvaldības teritoriju šķērso trīs plānotās trases varianti.
Sākotnējais variants, kas ir tālāk no Baldones centra, bet tuvāk "Radonam" un apdzīvotai vietai Pulkarne, paredz, ka šajā variantā celtniecības procesā jānojauc vairākas viensētas.
Alternatīvais variants ir tuvāk centram, nedaudz tālāk no "Radona", trases būvniecība skars tikai mežus un laukus, taču būs ļoti tuvu dažām dzīvojamām ēkām. Šis variants pašvaldības ieskatā ir labāks par pirmo.
Trešais variants ir Rīgas pieslēgums, kas iet pa vidu apdzīvotām vietām Sarmas un Misa.
"Visi trīs varianti izvietoti ļoti tuvu apdzīvotām vietām, bet īpaši nepieņemams ir Rīgas atzara pieslēgums. Līdz ar to nevaram apgalvot, ka trase izplānota labi," pauda Putniņa.
Vislielākie iebildumi ir Sarmu un Misas iedzīvotājiem, kuri iegādājušies īpašumus, vēloties dzīvot klusumā un mierā, bet tagad gar viņu īpašumu logiem, turklāt Rīgas atzara gadījumā pat no divām pusēm, trauksies ātrvilcieni, secināts pašvaldībā.
"Ņemot vērā iedzīvotāju intereses, pašvaldība iebildīs pret Rīgas atzara pieslēgumu mūsu teritorijā un prasīs ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN) iekļaut arī trases ietekmi uz "Radonu", ne tikai šīs glabātavas ietekmi uz trasi, kā tas bija, kad tika veikts pētījums par iespējamo ātrgaitas automaģistrāles būvniecību," skaidroja Šlosberga.
Pašvaldība uzskata, ka šis projekts ir neizbēgama nepieciešamība, taču novada attīstībai tas neko nedos, tieši otrādi - radīs daudzas neērtības, daudziem zemes īpašniekiem būs problēmas ar zemes apsaimniekošanu un kritīsies īpašumu vērtība.
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmē Baldonē bija ieradušies aptuveni 250 cilvēki. Iedzīvotāji uzdeva konkrētus jautājumus gan par vides izmaiņām, gan vibrācijām, skaņām, ko radītu vilciens. Neizpalika jautājumi par kompensācijām un īpašumu cenu krišanos, informēja Šlosberga.
Viņa skaidroja, ka vairākiem iedzīvotājiem rūpēja jautājumi par dzelzceļa drošību un pasākumiem, kas tiktu veikti, ja rastos avārijas situācija. Kopumā veidojās konstruktīva saruna. Iedzīvotāji tikuši informēti ļoti skaidri un saprotami, kā arī uz viņu uzdotajiem jautājumiem atbildēts korekti.
Projekta attīstītāji iedzīvotājus sapulcē aicināja sadarboties un sūtīt individuāli jautājumus uz e-pastu. Sarunu laikā varēja vērot arī negācijas, kuras izteica iedzīvotāji, kuru īpašumus šķērso plānotā trase, informēja pašvaldības pārstāve.
Kā ziņots, 27.februārī Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sabiedriskās apspriešanas sapulcē Baldones novadā iedzīvotāji izrādījuši neredzētu aktivitāti un vairums ir neapmierināti ar līnijas plānojumu, kas sašķel divus ciemus un ir bīstami tuvu radioaktīvo atkritumu glabātavai.
Iepriekš jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Uz sarakstu
