Ikšķiles pašvaldība neatbalsta IZM izstrādāto pedagogu atalgojuma modeli
Pēc iepazīšanās ar IZM izstrādāto pedagogu atalgojuma modeļa projektu, kurš tiek pozicionēts kā ilgtermiņa risinājums ar mērķi nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas ikvienam skolēnam, Ikšķiles novada pašvaldības vadība, speciālisti un izglītības iestāžu vadītāji uzskata, ka šī modeļa ietekme uz novada pedagogu atalgojumu un pašvaldības budžetu kopumā vērtējama kā negatīva.
Kopīgas tikšanās laikā, analizējot Ministru kabineta noteikumu projektus un veicot finanšu aprēķinus, tika identificēti dažādi modeļa ieviešanas riski. Ieviešot jaunu normētā skolēna un pedagoga mēneša darba likmes attiecību 1:14, tiks samazināts skolotāju likmju skaits (līdzšinējo 111,383 likmju vietā - 79,829 likmes), līdz ar to par 3,9% samazināsies arī kopējais valsts budžeta mērķdotācijas apmērs vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam.
Pedagogu papildus pienākumu (klases audzināšana, ilgi slimojošo skolēnu izglītošana, prombūtnē esošo skolotāju aizvietošana, izcilāko skolotāju darba motivēšana u.c.) apmaksa paredzēta līdz 13% no piemaksu fonda. Aprēķinātais finansējuma apjoms varētu būt nepietiekams, ņemot vērā, ka ir paaugstināta zemākā mēneša darba likme.
Noteikumu projektā netiek paredzēta papildus finansējuma piešķiršana atbilstoši skolēnu un pedagogu skaita izmaiņām ar jaunā mācību gada 1.septembri.
Pašvaldība uzsver, ka noteikumu projektā paredzēts likvidēt pagarināto dienas grupu pedagogu atalgojuma finansējumu, jo tiek uzskatīts, ka bērnu pieskatīšana skolu pagarinātajās grupās ir sociālais, nevis izglītības darbs, kas no saviem līdzekļiem ir jāapmaksā pašvaldībai.
Lai nodrošinātu skolēnu vispusīgu attīstību un saturīgas brīvā laika iespējas ārpus formālās izglītības, pašvaldība no saviem līdzekļiem finansēja arī dažādu interešu izglītības programmu īstenošanu. Līdz ar jaunas pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes noteikšanu palielināsies budžeta izdevumi šajā pozīcijā.
Pirmsskolas pedagogu darba slodze ir noteikta 40 astronomiskās stundas nedēļā, no tām 34 kontaktstundas, bet vispārizglītojošo skolu pedagogiem - 30 astronomiskās stundas nedēļā, no tām 21 kontaktstunda, bet atalgojums par vienu likmi ir noteikts vienāds, līdz ar to pirmsskolas pedagogu atalgojums nav līdzvērtīgs vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai.
Savukārt profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu pedagogiem atalgojums līdz šim tika paredzēts Kultūras ministrijas budžetā. Ministrija norāda, ka tai nav līdzekļu, lai līdzīgi kā citiem pedagogiem no 1.septembra algas celtu arī šo skolu skolotājiem. Līdz ar to, kamēr citiem pedagogiem atalgojums pieaugs, mūzikas un mākslas skolas pedagogiem tas paliks līdzšinējais.
Pašvaldības vadība uzskata, ka modelis nav pilnībā izstrādāts, tajā joprojām ir daudz neskaidrību. Tuvojas pedagogu atvaļinājuma laiks un jaunais mācību gads. Lai ieviestu jaunu atalgojuma sistēmu, nepietiek ar steigā pieņemtiem Ministru kabineta noteikumiem. Pašvaldībai un izglītības iestāžu vadībai ir nepieciešams laiks, lai reformas ieviestu reālajā dzīvē - atbilstoši darba likumdošanai veiktu izmaiņas darba līgumos, izstrādātu jaunus normatīvos aktus un pieņemtu lēmumus par zaudētā finansējuma kompensēšanu no pašvaldības budžeta vai izmaiņām izglītības iestāžu pakalpojumu sniegšanas kārtībā (piemēram, pagarināto grupu likvidēšanu, pirmsskolas izglītības iestāžu darba laiku koriģēšanu u.c.).
Kā ziņots, IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.
Uz sarakstu
