Mārupes pašvaldība: Jaunais PFI modelis novadam radīs zaudējumus
Kā aģentūrai LETA skaidroja Mārupes novada domes pārstāve Kate Nītiņa, Mārupe jau līdz šim bijusi donora lomā, bet jaunā PFI modeļa ieviešana novadam, visticamāk, radīs vēl lielākus zaudējumus.
Ja pašvaldības iemaksām Pašvaldību izlīdzināšanas fondā būs jāpalielinās, bet valsts dotācijas samazināsies, novada attīstība var tikt kavēta, ņemot vērā to, ka Mārupe ir starp tām Latvijas pašvaldībām, kam nav pieejas lielākās daļas Eiropas fondu naudas apguvei, un novada attīstība pamatā ir iespējama tikai no pašvaldības budžeta līdzekļiem, skaidro Nītiņa.
Līdz likumprojekta 1.lasījumam Saeimā salīdzināt modeļa izdevīgumu gan esot pāragri, jo vēl nav konkrētu aplēšu par to, ar kādiem maksājumiem un dotācijām pašvaldībai saskaņā ar jauno modeli turpmākajos gados būs jārēķinās, uzsver Nītiņa.
Modeli kritizē arī Carnikavas novadā. Novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica uzskata, ka jaunais PFI modelis ir izdevīgs nelielām pašvaldībām ar lielu teritoriju, taču veids, kā ar to plānots sadalīt un izlīdzināt pašvaldību ienākumus, neesot ne ekonomiski pamatots, ne ilgtermiņā izdevīgs.
FM sagatavojusi jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas novērsīs līdzšinējās nepilnības un mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām. Būtiskākā atšķirība jaunajā modelī ir tas, ka ir ieviests nosacītais iedzīvotājs. Tas ir pamats, uz kā būvēts modelis. Katrs iedzīvotājs tiek noteikts kā vieninieks jeb viens nosacītais iedzīvotājs, un tālāk atbilstoši demogrāfiskajiem kritērijiem tiek pielikti klāt šādi rādītāji: katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dod 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns - papildu 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbaspējas vecuma - papildu 0,74 nosacītos iedzīvotājus.
Jaunajā modelī ir pārrēķinātas pašreizējo demogrāfisko kritēriju vērtības, jo pašreizējā modelī skolēnu skaits, izglītības funkcija ir pārvērtēta, skaidroja Finanšu ministrijas amatpersona. Otrs pamatprincips - izlīdzināšana tiks veikta nevis pret finanšu nepieciešamību, kas bija aprēķināts lielums, bet gan pret pašvaldību vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem.
Pēc citiem principiem tiks arī sadalīta valsts budžeta dotācija - katru gadu tiks noteikta bagātākā pašvaldība, un, jo tuvāk pašvaldība atradīsies bagātākajai pašvaldībai, jo valsts budžeta dotācija būs mazāka, bet, jo tālāk pašvaldība atradīsies no turīgākās pašvaldības, jo valsts budžets dotēs vairāk.
Ieviests arī jauns kritērijs, kas raksturo teritorijas platību. Šis kritērijs arī tiks izteikts kā nosacītais iedzīvotājs, proti, katrs kvadrātkilometrs dos papildu 1,52 nosacītos iedzīvotājus. No teritorijas kritērija ieguvēji būs lielas teritorijas ar mazu blīvumu.
Uz sarakstu
