Mērsraga pašvaldība pārsūdzēs Neilandam labvēlīgo tiesas spriedumu
"Tiesvedība neveiksmīgi iekrita laikā, kad mums pašvaldībā mainījās juristi, un tagadējais jurists uzskata, ka apgabaltiesas spriedums noteikti jāpārsūdz, jo netika ņemti vērā būtiski aspekti," informēja Karlsons.
Kā aģentūrai LETA norādīja apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa, šāds apgabaltiesas spriedums bija analogs pirmās instances - Administratīvās rajona tiesas - Liepājas tiesu nama lēmumam, kas 2011.gada pavasarī nosprieda, ka prasība ir jāapmierina.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja spriedums stātos spēkā, pašvaldībai būtu jāpieņem Neilandam labvēlīgs administratīvais akts par pabalsta piešķiršanu, kas pārsniedz vecuma pensijas apmēru.
Spriedums, kas tika pieņemts 29.janvārī, mēneša laikā ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senātā, sacīja Trubiņa.
Neilands aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka nav iepriecināts par lietas ilgo izskatīšanu. "Tāda mums tiesu sistēma ir. Esmu dzirdējis, ka citas administratīvās lietas izskata pat piecus gadus," atzina bijušais pašvaldības vadītājs.
Kā ziņots, bijušais Mērsraga pagasta padomes priekšsēdētājs Neilands, kurš pēc Rojas un Mērsraga pagasta apvienošanās aptuveni gadu bija arī Rojas novada domes priekšsēdētājs, tiesas ceļā vēlējās panākt, lai Mērsraga novada dome piešķirtu viņam ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā.
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums paredz, ka personai, kas vienā pašvaldībā bijusi domes priekšsēdētājs divus sasaukumus, ir tiesības šādu pabalstu saņemt.
Kā aģentūrai LETA toreiz skaidroja Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Karlsons, pašvaldība uzskata, ka saskaņā ar šo likumu Neilandam šāds pabalsts nepienākas, jo Neilands neesot vadījis vienu pašvaldību divus pilnus termiņus pēc kārtas, bet nepilnos termiņus likumdošana attiecībā uz šo pabalstu neparedz summēt. "Es neesmu gatavs atdot nevienu santīmu no pašvaldības budžeta, desmit reizes nepārliecinoties, cik tas ir pamatoti," iepriekš skaidroja Karlsons.
Neilands par Mērsraga pagasta padomes priekšsēdētaju tika ievēlēts 2001.gadā. Šo amatu viņš saglabāja arī pēc Mērsraga pagasta padomes vēlēšanām 2005.gadā. Pēc trim gadiem Mērsraga pagasts kā atsevišķa pašvaldība beidza pastāvēt, jo 2008.gada jūnija beigās, gadu pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām, tika pieņemts lēmums apvienoties vienā novadā ar Roju.
Neilands tika ievēlēts jaunizveidotā Rojas novada domes priekšsēdētāja amatā, taču šos pienākumus pildīja tikai aptuveni gadu. 2009.gadā visā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām Neilands Rojas novada domes priekšsēdētāja amatā vairs netika pārvēlēts. 2010.gada beigās, kad tika pieņemts lēmums par Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada, Neilands no saraksta "Vienoti Mērsragam" kandidēja Mērsraga novada domes vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
Uz sarakstu
