Par godu Slīteres Nacionālā parka 95.jubilejai notiks konference, kurā izvērtēs līdzšinējo ieguldījumu parka dibināšanas mērķu īstenošanā

Rīga, 12.jūl., LETA. Par godu Slīteres Nacionālā parka 95.jubilejai 4.augustā plkst.15 notiks konference, kurā izvērtēs līdzšinējo ieguldījumu parka dibināšanas mērķu īstenošanā, kā arī diskutēs par nākotnes iespējām un vajadzībām, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.

Pasākums notiks pie Šlīteres bākas Dundagas pagastā. Tajā aicināti piedalīties dabas aizsardzības jomas eksperti un studenti, esošie un bijušie parka darbinieki, apkārtnes iedzīvotāji, pašvaldību, izglītības, kultūras, tūrisma iestāžu darbinieki un citu jomu profesionāļi un interesenti.

Konferencē plānots runāt par nacionālā parka ornitofaunas pētījumiem, izzināt, kā nacionālajam parkam ir klājies pēc 1992.gada lielā ugunsgrēka Bažu purvā, un izvērtēt tā ietekmi uz augiem. Ikviens varēs arī noskaidrot, kādas zivis, putni, dzīvnieki un augi nacionālo parku apdzīvo šodien, un ko senās fosilijas atklāj par bioloģisko daudzveidību senā pagātnē. Konferencē eksperti runās arī par nacionālā parka kultūrvēsturi - gaismā cels senas akas stāsts, iepazītas līvu kultūrliecības, kā arī pašu senāko šīs apkārtnes iedzīvotāju vēstījumi.

Tiks prezentēta arī fotogrāmata, kurā iemūžinātas dažādas ainiņas no nacionālā parka vēstures. Tāpat konferences laikā būs aplūkojama arī īpaša fotoizstāde "Slīteres Nacionālā parka kukaiņi", kas ļaus ielūkoties seškājaiņu pasaulē. Fotoizstādi nacionālajam parkam jubilejā veltījis vietējais iedzīvotājs, dabas vērotājs un fotogrāfijas entuziasts Mareks Ieviņš. Viņš fotogrāfijās iemūžinājis ievērojamu skaitu dažādu parka kukaiņu - spāru, tauriņu, vaboļu, ziedmušu, blakšu un citus kukaiņus.

Parks kukaiņu ziņā ir viena no daudzveidīgākajām vietām Latvijā. Te sastopamas gan dienvidnieciskas Viduseiropas sugas, gan ziemeļnieciski Sibīrijas taigai raksturīgi iemītnieki. Daži kukaiņi, piemēram, sešus centimetrus garais lielais dižkoksngrauzis vai tik ļoti spožais spīdīgais praulgrauzis, ir dabas retumi, kas simbolizē Šlīteres lomu dabas daudzveidības saglabāšanā. Tieši tādēļ konferences noslēgumā plkst.21 ikvienu interesentu sagaida nu jau par tradīciju kļuvusī Kukaiņu nakts kopā ar Latvijas Entomoloģijas biedrības ekspertiem.

Kukaiņu naktī ikviens varēs piedalīties kukaiņu gaismošanas un noteikšanas procesā - improvizētā gaismas priekšnesumā, galvenajās lomās iejūtoties tauriņiem, vabolēm, sienāžiem un citiem kukaiņiem. Tā būs iespēja ieklausīties kukaiņu dzīvesstāstos, doties naksnīgā pastaigā pa Šlīteres taku, kā arī no bākas augstumiem noraudzīties uz Šlīteri nakts noskaņās.

"Jubileja ir labs iemesls apstāties, lai atskatītos uz padarīto un smeltos idejas nākotnei. Konferencē interesenti varēs uzzināt par notikumiem Slīteres Nacionālā parka dabā un cilvēku dzīvēs laika periodā no vissenākās aizvēstures līdz mūsdienām, no Šlīteres Zilajiem kalniem līdz Baltijas jūrai," skaidroja konferences organizatore Andra Ratkeviča.

Parka pirmsākumi meklējami 1923.gadā, kad aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā iekļāva Šlīteres Zilos kalnus ar mežiem tās pakājē - kopumā 1100 hektāru lielu platību. Jau 20.gs.sākumā Zilie kalni pārsteidza ar neskartām vecām mežaudzēm, bagātu un daudzveidīgu augu valsti un retu augu atradnēm. Tagad "vecais dabas piemineklis" saglabājies kā senākā un dabas daudzveidības ziņā bagātākā nacionālā parka daļa.

Mūsdienās nacionālais parks var lepoties ar vairāk nekā 16 000 ha lielu teritoriju no Šlīteres Zilajiem kalniem un Šlīteres bākas dienvidos, līdz Kolkasragam ziemeļos. Tieši Šlīterē jūras veidošanās process ledāja ietekmē pirms desmit tūkstoš gadiem atstāja īpaši dziļas pēdas. Te ir vieta, kur ar stāvu Zilo kalnu kāpli beidzas Ziemeļkurzemes pacēlums un lejpus sākas Undžavas mežu biežņa, kurai pāri var saskatīt piekrastes lībiešu ciemus un pat Sāmsalu.

Konference tiek organizēta projekta "Nacionālie parki laiku lokos" ietvaros. Lai stiprinātu Latvijas sabiedrības piederības sajūtu un mīlestību pret savu zemi un vairotu izpratni par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju lomu dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm, projektā paredzētas divas konferences. 15.septembrī un 16. septembrī norisināsies Gaujas Nacionālā parka četrdesmit piektās jubilejas konference.