Pavļuts Talsos aizsāk dialogu starp "trīs vaļiem"
Piektdien, 15.februārī Talsu novada administratīvajā centrā notika atvērtā konference "Vienoti attīstībai: uzņēmējs, pašvaldība, zinātne". Tajā piedalījās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, Talsu Komersantu kluba vadītājs Andis Araks, Saeimas deputāts no Talsu novada Edmunds Demiters, Ventspils augstskolas rektors Arnis Sauka, Kurzemes reģiona plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristians Godiņš un citi. Pasākuma moderators, jeb vadītājs - Ansis Bogustovs.
Kā galvenās konferences tēmas bija izvirzītas - biznesa vides veidošana pašvaldībā, zināšanu un tehnoloģiju pārnese no teorijas uz praktisku pielietojumu. Diskusiju laikā pakāpeniski iezīmējās tie "trīs vaļi", uz kuriem jābalstās veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai ikvienā pašvaldībā, proti, pašvaldības, valsts un uzņēmēju vienota sadarbība. Ja sadarbības nebūs, vai arī tā nebūs vērsta uz kopīga mērķa sasniegšanu, tad vaļi peldēs katrs savā virzienā, kā tas nereti mūsu valstī arī notiek.
Kā plānot prioritātes pašvaldībā, lai vieta, kurā mēs dzīvojam, ar laiku nekļūtu tikai par vēsturisku centru? Kas nepieciešams, lai nākotnē iedzīvotājs par Talsiem varētu teikt: jā, šeit ir droša un radoša vide, iespējas izglītoties, labas darba un biznesa veidošanas iespējas? Šie ir jautājumi, uz kuriem tika meklētas atbildes.
Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede pilsētas informācijas portālam Talsi24.lv savukārt pavēstīja, ka Talsu puses uzņēmēji atzinuši - ir stipri jūtams, ka valsts nav pietiekami iedziļinājusies pašvaldību specifikā, ka starp valsts vadību un pašvaldībām pastāv liela plaisa, kā rezultātā pašvaldība kļūst bezspēcīga, jo valsts atbalsts nav sasniedzams. "Māju būvē no pamatiem, bet, ja nav radīta atbilstoša infrastruktūra, nav sakārtoti ceļi, ekosistēma, elektrības padeve un citas komunikācijas, nav pamatu uz ko būvēt šo ēku", rezumēja Araks, norādot, ka Latgale ir priviliģētākā situācijā, jo ir vietas Latgales reģionā, kur tik milzīgs atbalsts ilgtermiņā nemaz nav vajadzīgs. Runājot par Talsu novadu, tika norādīts uz sliktajiem valsts un pašvaldības ceļiem. Dzelzceļš, lai gan atrodas Talsu novadā, uzņēmējiem ir nesasniedzams mērķis, tā teikt "neiespējamā misija", jo nenodrošina nekādas pārvadājumu iespējas.
Ekonomikas ministrs atzina, ka pašvaldībām ir jādod vairāk naudas, bet stingri jāseko līdzi, kādiem mērķiem finansējums aiziet. Viņaprāt, pašvaldības finansējumu tērē īslaicīgu mērķu sasniegšanai, bet ne ilgtermiņa mērķiem, pārāk atbalstot tūrisma attīstību, bet ne ražošanu. Talsu novada nākotne ir vidējo uzņēmumu attīstība, bet valsts un pašvaldības pienākums ir nodrošināt infrastruktūras un nodokļu politikas sakārtošanu.
Pavļuts, atbildot uz uzņēmēju jautājumiem, kāpēc atbalsts no valsts tiek galvenokārt lielajiem uzņēmumiem, uzsvēra, ka ir paredzēts, ka Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums tiks piešķirts kapitāla palielināšanai un jaunu iekārtu iegādei arī vidējo uzņēmumu vajadzībām. Patlaban tiekot strādāts pie Nacionālās industriālās politikas plāna, kas paredz valstī izveidot industriālo zonu tīklu un līdz 2020.gadam Latvijā ieguldīt vairāk nekā 540 miljonus latu, lai attīstītu modernu ražošanu, nodrošinātu darbaspēka pieejamības un prasmju attīstīšanu, inovāciju ieviešanu un energoresursu izmaksu samazināšanu. Ministrs uzskata, ka pašvaldībās nekustamo īpašumu nodoklis sevi neattaisno, un arī pārāk daudz ir tādu uzņēmumu, kas ražo produkciju ar zemu pievienoto vērtību, kā, piemēram, zāģmateriālu un tml. preču ražošana. Kā labo piemēru Pavļuts minēja Ventspils pilsētu, kur ir radīts līdzsvars starp ekonomisko attīstību, ražošanu, rūpniecību un ostu.
Konference bija noslēdzošais pasākums daudz lielāka projekta ietvaros. Jau no 2012.gada Talsu novadā tiek īstenots Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts "Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur sadarbību". Projekta ieviesējs, Talsu novada pieaugušo izglītības centrs (PIC), uzsākot šo projektu, bija izvirzījis vairākus mērķus, gan praktiskus, gan izglītojošus. Praktisku lietu sarakstā noteikti jāpiemin renovētās un moderni aprīkotas PIC apmācību telpas - aktu zāle, sēžu zāle un Zaļā zāle Talsos, Kareivju 7, ko varēja novērtēt arī konferences dalībnieki. Savukārt stratēģiska nozīme bijusi īstenotajai apmācību programmai.
Kā pastāstīja Talsu novada PIC vadītāja Inga Sokolova, Talsu novadam šī bijusi jauna pieredze - projekts īstenots tā, lai dotu maksimālas iespējas tajā piedalīties un izteikt savu viedokli visām ieinteresētajām personām. Arī konference bija veidota nevis ekspertu monologa, bet aktīva dialoga formā, tāpat kā iepriekš notikušie pasākumi, tostarp divas apaļā galda diskusijas. Vai projekta, un tostarp arī konferences, mērķi izdevies sasniegt? Sokolova atbild apstiprinoši. Varbūt vienīgi konferencē dialogs starp "trim vaļiem" tikai sācis veidoties. Taču neapšaubāmi, tas ir pirmais solis tālākajam darbam, kas gaidāms nākotnē.
Pilsētas informācijas portāls Talsi24.lv jau vēstīja, ka Pavļuts piektdien, 15.janvārī, devās reģionālajā vizītē uz Talsiem un Tukumu.
Uz sarakstu
