Talsu Izglītības pārvaldes vadītājs: Ja pašvaldībām jānodrošina bērnu ēdināšana, tad valstij jāmaksā algas bērnudārzu skolotājiem

Rīga, 29.aug., LETA. Ja pašvaldībām jānodrošina bērnu ēdināšana, tad valstij jāmaksā algas bērnudārzu skolotājiem, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps.

Viņš atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums brīvpusdienas 1.-4.klašu skolēniem finansēt no pašvaldības budžeta, pašvaldībā vēl nav plaši apspriests, tādēļ nevar paust tam atbalstu vai noraidījumu. Taču iepriekš IZM paustais priekšlikums par brīvpusdienām no pašvaldības budžeta un bērnudārzu skolotāju atalgojums no valsts budžeta iespējams būtu sistēmiski pareizāks piedāvājums, pieļāva Katlaps.

Pašvaldības ir ļoti atšķirīgas un iespējams, ka kādai no šīs finansējuma maiņas būtu ekonomisks ieguvums, bet citai nē, tādēļ arī pašvaldības šo ideju iepriekš neatbalstīja, sacīja Katlaps.

Talsu novads no jaunā mācību gada visiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem nodrošinās 750 eiro darba samaksu par 40 stundu darba nedēļu. Katlaps piebilda, ka diemžēl valsts dotācija to pedagogu algām, kuri strādā ar piecus un sešus gadus vecajiem bērniem, nav pietiekama, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto minimālo darba samaksu, tādēļ pašvaldībai nākas piemaksāt.

Šodien Talsu novada domes sēdē tiek skatīts jautājums par ēdināšanas maksas apstiprināšanu tajās izglītības iestādēs, kurās ēdienu gatavo pašvaldības algoti pavāri. Katlaps stāstīja, ka pašvaldība pavārus algo tajās novada skolās, kur ir neliels skolēnu skaits, kā arī visās pirmsskolas izglītības iestādēs. Šajās izglītības iestādēs vecāki samaksā tikai par produktiem un plānots, ka šī summa būs no 1,25 līdz 2,06 eiro dienā, ņemot vērā bērnu vecumu.

Visās lielajās novada skolās ēdināšanas pakalpojumus nodrošina konkursa kārtībā izraudzītas firmas. Maksa par ēdienreizi ir no 1,42 līdz 1,86 eiro, sacīja Katlaps.

Jau ziņots, ka IZM rosinājusi brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju 1.-4.klašu skolēniem nodot pašvaldībām, tādējādi tam paredzētos 20 miljonus varētu novirzīt prioritāro pasākumu, tajā skaitā pedagogu algām.

IZM priekšlikums ir plānoto finansējumu 19 681 416 eiro apmērā 2020.gadā un turpmāk ik gadu novirzīt ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām, fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem un citiem pasākumiem.

Pašlaik IZM nodrošina valsts budžeta līdzekļus 1., 2., 3. un 4.klašu skolēnu ēdināšanai, savukārt pašvaldības atbilstoši iespējām un nepieciešamībai no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī citu klašu bērniem, tādējādi brīvpusdienu jautājuma īstenošanā valsts un pašvaldības jau tagad piedalās katra ar savu līdzfinansējuma daļu.

Valsts budžeta finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai 2019.gadam ir 19 001 416 eiro, vienam bērnam dienā atvēlot 1,42 eiro.

Ministrija norāda, ka lai gan tās primārā funkcija ir izglītība, ministrija ir nodrošinājusi, ka pakāpeniski tiek palielināts brīvpusdienu saņēmēju loks un valsts piešķirtā finansējuma apjoms. Tā, no 2008.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.augustam valsts budžeta līdzekļi brīvpusdienām vienam 1.-3.klases skolēnam dienā bija 1,14 eiro, bet no 2014.gada 1.septembra finansējums tika palielināts līdz 1,42 eiro.

Risinot jautājumu par nepieciešamību piešķirt brīvpusdienas arī 4.klašu skolēniem, ministrijai izdevās panākt papildu finansējuma piešķiršanu, lai 4.klases skolēni brīvpusdienas saņemtu jau no 2015.gada 1.septembra.

Ministrija pauda, ka valdība jau 2016.gada gada 31.maijā uzdeva ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā priekšlikumus par tai neraksturīgo funkciju - brīvpusdienu nodrošināšanu 1.- 4.klases bērniem - nodošanu pašvaldībām vai citai ministrijai.

IZM norādīja, ka brīvpusdienu nodrošināšanas funkcija nav saistīta ar tās mērķu un rezultātu sasniegšanu, tāpēc šī funkcija nododama pašvaldībām vai citam resoram. Taču, tā kā šajā jautājumā netika panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, valdības dotais uzdevums ministrijai tika atzīts par aktualitāti zaudējušu.