Aptauja: Lielākā daļa tautiešu ārvalstīs apgūst bakalaura līmeņa studijas
Lielākā daļa ārvalstīs dzīvojošo un studējošo Latvijas emigrantu apgūst bakalaura līmeņa studijas, liecina grāmatas "Latvijas emigrantu kopienas. Cerību diaspora" veiktās aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 45% aptaujāto apgūst bakalaura līmeņa studijas, bet otra lielākā daļa jeb 26% izglītību apgūst koledžas līmeņa programmās, kas pielīdzināmas pirmā līmeņa augstākajai izglītībai. Maģistrantūras studijās ir iesaistīts 21% tautiešu, bet mazākā daļa jeb 9% studē doktorantūrā.
Populārākā valsts, kur Latvijas iedzīvotāji apgūst izglītību, ir Lielbritānija, tad seko ASV, Īrija, Vācija, Kanāda, Dānija un Krievija.
Liela daļa savas studijas augstskolās vai koledžās finansē no vairākiem finanšu avotiem. Personīgos līdzekļus biežāk izmanto tie, kuri apgūst maģistrantūras studijas vai mācās koledžās. Vecāku vai radinieku finansējums biežāk ir tiem, kuri studē bakalaura līmeņa programmās, savukārt doktorantūras studijas pārsvarā sedz konkrētā augstākās izglītības iestāde. Kā otru biežāk izmantoto finansējuma avotu koledžas, bakalaura un maģistra studiju līmeņa studenti min ārvalstu valdības finansējumu.
Tikai neliela daļa ārvalstīs studējošo kā finansējuma avotu norādījuši aizdevumu, turklāt biežāk arī tiek izmantots konkrētajā valstī pieejamais, nevis Latvijā pieejamais aizdevums. Mecenātu palīdzības izmantošana vairāk tiek izmantota ASV un Kanādā, kur mecenātismam augstākajā izglītībā ir spēcīgas tradīcijas.
Grāmatas autori noskaidrojuši, ka lielākā daļa ārvalstīs studējošo Latviju ir pametuši sākot no 2009.gada - šajā laika posmā 83% respondentu ir devušies uz ārzemēm ar galveno mērķi - iegūt izglītību. Ceturtā daļa uz ārzemēm sākotnēji emigrējuši darba nolūkos, bet aptuveni 10% aizbraukuši, lai apvienotos ar ģimeni vai tādu nodibinātu.
Uz sarakstu
