Arhitekts: Būvniecības likums atvieglo darbu ierēdņiem, nevis būvniecības procesā iesaistītajiem
"Tas ir skaidri redzams no pirmā līdz pēdējam likuma pantam. Es varu tikai piekrist Arhitektu savienības viedoklim - atbildība no likuma nav saprotama. Kādreiz bija stingri noteikts, ka par visu atbildīgs ir celtnieks, ja viņš konstatē kļūdu, tad vēršas pie arhitekta, kas parasti bija arī projekta vadītājs. Tagad nav saprotams, ko darīt, kad objektā atklājas kāda kļūda, bet kļūdas regulāri atklājas gandrīz visos objektos. Būvniecība ir dzīvs process, to ietekmē dažādi faktori, kuru neievērošana vai nepamanīšana var ietekmēt procesu un radīt kļūdas," skaidroja Pujāts.
Arhitekts norāda, ka no likuma ir jāsaprot, ko darīt, kad atklājas kādas nepilnības, jāparedz dažādi rezerves varianti. "Jāzina, kas par ko atbildīgs, bet likums to stingri nenosaka. Katram likumam ir kaut kādi mērķi, bet jaunā Būvniecības likuma mērķi es nesaprotu. Katrā ziņā šis mērķis nav sakārtot būvniecības nozari. Vismaz patlaban es nevarētu teikt, ka būvniecības process valstī ir kļuvis sakārtotāks," uzsvēra Pujāts.
Jautāts, ko tagad iesākt - labot likumu, pārstrādāt, izdot saistošos noteikumus, Pujāts norādīja, ka jāsāk domāt, kā sakārtot nozari un iet uz priekšu soli pa solim.
"Mēģināt likumus rakstīt nevis juristiem, bet gan sākotnēji nozares speciālistiem un tikai pieslīpēšanu uzticēt juristiem. Kāpēc mēs nevarētu vienkārši paņemt Kanādas, Vācijas vai Francijas likumu un pieņemt to Latvijā? Lai nozares speciālisti pasaka, kas neder, to izņemt ārā. Nevajag no jauna izgudrot velosipēdu, tas jau sen ir izgudrots," sacīja Pujāts.
Uz sarakstu
