Arī augstskolu mācībspēki norāda uz nepietiekamu darba samaksu
Liepājas Universitātes (LiepU) rektora vietas izpildītāja Māra Zeltiņa laikrakstam atzīst, ka augstskolu pasniedzēju atalgojums ir problēma. "Mēs neesam pret skolotājiem vai bērnudārzu audzinātājiem, bet mūsu visu darbs ir nenovērtēts. Tāpēc intelektuālais potenciāls vai nu aizplūst, vai speciālisti ir spiesti strādāt vairākās vietās," uzsver Zeltiņa. Viņa gan "gaismu tuneļa galā neredzot", bet LiepU darot visu, lai varētu sakārtot situāciju iekšēji.
Laikraksts par piemēru min kādu LiepU pasniedzēju, kura strādā uz pusslodzi un par darbu saņem 200 eiro uz rokas.
Tāpat tiek apskatīta situācija Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kur situāciju glābjot tas, ka lektori visbiežāk apvieno šo darbu ar pētniecību zinātnes projektos, par ko arī saņem atsevišķu algu. Saskaitot abas summas kopā, iznāk daudzmaz pieklājīga nauda, norāda RTU rektora vietnieks biznesa un inovāciju jautājumos Artūrs Zeps, gan piebilstot, ka pasniedzēja daļa esot tiešām maza.
Viņaprāt, arī jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis situāciju neuzlabos. Tas esot skaidrs, ņemot vērā, ka augstskolas arī nākamgad nesaņems tos 60 miljonus eiro, ko nosaka likums, paredzot novirzīt šai jomai 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Cerēt uz algu pielikumu diez vai iespējams, secina Zeps.
"Ja jau izglītība ir valsts prioritāte, tad varēja arī tai, līdzīgi kā veselības nozarei, piešķirt no prezidentūrai pāri palikušajiem līdzekļiem kādus miljonus eiro," piebilst RTU pārstāvis.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) laikrakstam norāda, ka uzdevusi augstskolām līdz 2015.gada nogalei izstrādāt un iesniegt ministrijā savas jaunās attīstības stratēģijas, kurās būtu iekļauts arī akadēmiskā mācību personāla atalgojuma modelis.
IZM uzsver, ka likums nosaka augstskolu tiesības patstāvīgi noteikt mēnešalgas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. Tādēļ ministrija aicina "augstskolu arodbiedrības iesaistīties pasniedzēju algu sistēmas sakārtošanā katrā augstskolā tā, lai tā būtu konkurētspējīga".
Aptuveni pēc mēnesi ilgas jautājuma skatīšanas atlikšanas valdība 9.jūnijā atbalstīja IZM informatīvo ziņojumu par jaunu augstākās finansēšanas modeli. Tomēr, neskatoties uz Ministru kabineta akceptu, nozares pārstāvji joprojām nav vienisprātis par būtiskiem finansējuma sadalījuma kritērijiem.
Ziņojumā raksturoti finansēšanas modeļa izstrādei piesaistītās Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas izvirzītie scenāriji jauna finansēšanas modeļa ieviešanai un aplūkoti papildu nepieciešamie ieguldījumi no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
Jauna finansēšanas modeļa ieviešanai atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajam zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam kopējais papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2016.gadā būtu 11 792 000 eiro, 2017.gadā - 15 251 000 eiro, 2018.gadā - 18 930 000 eiro.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sākusi streika rīkošanas procedūru. LIDZA secinājusi, ka situācija ar 2016.gada valsts budžeta projektu, paredzot nepietiekamu finansējumu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, nav apmierinoša. Arodbiedrība uzsvērusi, ka joprojām netiek ņemta vērā virkne priekšlikumu modeļa pilnveidošanai.
Atbilstoši likumdošanai ir izveidota LIZDA un vairāku ministriju izlīgšanas komisijas sēde, kurā tiks mēģināts rast risinājumus saistībā ar arodbiedrības prasībām attiecībā uz pedagogu algām un citām izglītības nozares nepilnībām.
Izlīgšanas komisijai būs jāformulē domstarpību protokols, cenšoties panākt izlīgumu. Plānots, ka nākamā izlīgšanas komisijas sēde notiks 29.oktobrī, bet LIZDA biedri uz sēdi sanāks dienu pēc tam - 30.oktobrī.
Uz sarakstu
