Atjaunotā Skrundas muiža – ar ko tā īpaša?

Skrundas muižas kungu nams – vietējo vidū saukts arī par pili – celts klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, un nereti tiek dēvēts par Mežotnes pils miniatūru kopiju. Šobrīd vērienīgu rekonstrukciju piedzīvojušajā muižas kungu namā ir izveidota dizaina viesnīca un restorāns, kā arī konferenču centrs.

Vēsture

Vēstures avotos Skrunda pirmo reizi minēta jau 1253. gadā, savukārt 1368. gadā Ventas kreisajā krastā tika uzcelta Vācu ordeņa Skrundas pils. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Skrundā darbojās stikla celis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas. Ziemeļu karā Livonijas ordeņa pils tika nopostīta un tās vietā Skrundā izveidojās muiža.

Skrundas muiža no daudzām citām atšķiras ar to, ka tajā nav valdījis kāds konkrēts barons. Tā ir kroņa muiža, proti, tā bijusi valsts īpašumā, un katrā laika periodā to ir pārvaldījis valsts noteikts rentnieks.

Saskaņā ar vēstures liecībām Skrundas muižas kungu nams iespējami celts 1849. gadā Ventas krastā tam laikam raksturīgajā klasicisma stilā. Tā bijusi simetriska un harmoniska ēka ar fasādes kolonnām, lieliem logiem apakšējā stāvā un mazākiem lodziņiem augšējos stāvos. 

Kungu māja vizuāli ir līdzīga Mežotnes pilij, un tiek dēvēta par tās miniatūrkopiju, tādēļ tiek izteikti minējumi, ka celtniecībā varētu būt izmantots Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils projekts. Ēka tikusi pārbūvēta 1881. gadā, pielāgojot to tā laika arhitektūras tendencēm.

Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu pie Ventas, kas tolaik bija robeža. 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu, kas darbojās līdz jaunās vidusskolas ēkas atklāšanai 30 gadus vēlāk.

Skrundas muiža mūsdienās

  www.skrunda.lvwww.skrunda.lv

Padomju gados Skrundas muižā atradās Skrundas 1. vidusskolas internāts, tomēr pēc griestu iegrūšanas 1998. gadā ēka nonāca avārijas stāvoklī un telpas vairs nebija izmantojamas. 2005. gadā Skrundas dome izlika muižu izsolē un 2006. gadā to iegādājās jaunie īpašnieki.

Kungu nama atjaunošana tika uzsākta 2009. gadā, īstenojot vērienīgu rekonstrukciju; ēka nodota ekspluatācijā 2011. gada novembrī. No Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā konkursā “2011. gada labākās būves Latvijā” pieteiktajiem 24 objektiem Skrundas muiža nominācijā “Rekonstrukcija” ieguva trešo vietu.

Mūsdienās Skrundas muiža ir pilnībā renovēta un atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem, kļūstot par nozīmīgu objektu Latvijas kultūrvidē. Muižas kungu namā atrodas viesnīca ar 17 labiekārtotiem numuriem, kā arī banketu zāles un konferenču telpas.

Teika par Ordeņa pili

Par to, ka Skrundā reiz pacēlusies viduslaiku pils, kuras vietā 1960. gados uzcelta brīvdabas estrāde, vēsta arī kāda tautas teika: Skrundas muižā esot vecs pilskalns, tur ātrāk esot bijuse pile, kas nogrimuse, nu tai vietā esot kalnam caurums. Pēc tam kad pile nogrimuse, tur apakšā esot runājuši, dziedājuši un spēlējuši un cilvēki gājuši tur klausīties, gribējuši arī daži laisties pa caurumu kalnā iekšā un redzēt, kas tur ir, bet visiem esot bijis bail.

Kādu svētdienu pie kalna atkal esot sanākuši daudz cilvēki, bijis arī viens mazs puika. Visi puiku pierunājuši laisties kalnā. Puika, nekā slikta nedomādams, bijis ar mieru. Viņi iesējuši puiku striķī un teikuši, kad nolaidīs viņu lejā, lai viņš apskatās, kas tur it īsti apakšā ir, un, kad visu būs apskatījis, lai pakustina striķi, tad viņu uzvilks atkal augšā. Nolaiduši puiku un gaidījuši, kad tas sāks striķi kustināt, bet nav varējuši sagaidīt. Tā viņi gaidījuši visu dienu. Kad nācis jau uz vakara pusi, tad striķis sācis kustēties. Vilkuši augšā, bet striķa galā nav bijis vis vairs puika, bet klučelis. Visi bijuši pārbijušies par to un aizmukuši projām, un ilgi nav neviens vairs gājis pie pilskalna klausīties, kā tur runā, dzied un spēlē. Un no tās reizes, kad puiku nolaida, pilskalnā neviens nav vairs dzirdējis, ka tur runātu, dziedātu vai spēlētu. Pilskalns palicis kluss līdz šai dienai.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu