Baltijā iedzīvotājus satrauc veselības aprūpe un valsts drošība
Kopumā indekss uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu Latvijā un Lietuvā, savukārt Igaunijā tas par diviem punktiem krities. Kopējais Latvijas drošības indekss 2015.gadā ir -12 (pērn -13), Lietuvas ir -4 (pērn -5), savukārt Igaunijā tas šogad krities par diviem punktiem un ir +6. Lai gan igauņi joprojām ir vispārliecinātākie par savu dzīvi un ikdienu, bet visnedrošāk jūtas iedzīvotāji Latvijā, dažos rādītājos latviešu noskaņojums ir uzlabojies, piemēram, nodarbinātības jomā.
Drošības indeksu otro gadu pēc kārtas izstrādā apdrošināšanas sabiedrība "Ergo" un pētījumu centrs SKDS, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem ikdienā nozīmīgās jomās. Arī šogad visos piecos "Ergo" Drošības indeksa rādītājos Latvijas respondentu vērtējums tam, cik lielā mērā viņus uztrauc dažādu nevēlamu vai negatīvu notikumu iespējamība dzīvē, ir zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs.
Tikai fiziskās drošības un kriminālās situācijas ziņā Latvijas iedzīvotāji, tāpat kā respondenti Lietuvā un Igaunijā, biežāk snieguši pozitīvu vērtējumu. Tas liecina, ka šajā jomā Baltijas iedzīvotāji jūtas visdrošāk, informē apdrošināšanas sabiedrība "Ergo". Tajā pašā laikā, salīdzinot ar 2014.gadu, šogad vērtējums šajā ziņā krities par vienu punktu Latvijā un Lietuvā, bet par diviem Igaunijā.
Visvairāk gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotājiem joprojām rada bažas jautājumi, kas saistīti ar veselību. Iedzīvotāju vērtējums Latvijā un Lietuvā šajā jomā ir saglabājies tādā pašā līmenī kā pērn - attiecīgi -33 un -28, bet Igaunijā par vienu punktu krities - no -13 pērn uz -14 šogad.
Šī gada aptauja atklāj būtisku atšķirību Igaunijas iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz valsts stabilitāti un drošību. Lai gan kopumā igauņi joprojām daudz mazāk nekā iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā raizējas par nacionālo stabilitāti un drošību, tomēr Igaunijā cilvēku vērtējums šajā jomā no -4 punktiem pagājušajā gadā krities uz -12 šogad. Arī Latvijā un Lietuvā tas nedaudz krities - attiecīgi par diviem un trim punktiem.
Arī šogad pozitīvu vērtējumu savam materiālajam un finanšu stāvoklim snieguši tikai Igaunijas iedzīvotāji, taču vislielāko situācijas uzlabojumu uzrāda lietuvieši, kuru pārliecība par savu materiālo labklājību augusi par pieciem punktiem (no -6 pērn uz -1 šogad). Savukārt Latvijā ir mazinājusies nedrošība par iespēju atrast darbu un to saglabāt - no vērtējuma -22 pērn uz -17 šogad.
Baltijas valstu iedzīvotāju Drošības indekss iegūts īpaši izstrādātā metodoloģijā, apkopojot respondentu vērtējumu tam, cik lielā mērā viņus uztrauc dažādu nevēlamu vai negatīvu notikumu iespējamība viņu dzīvē. Kopumā drošības indeksā ir apvienoti iedzīvotāju vērtējumi 43 dažādiem ar drošību saistītiem aspektiem, kuri reprezentē piecas dažādas drošības dimensijas - mantības un finansiālā drošība, veselība, personas fiziskā drošība, nodarbinātība, kā arī valsts stabilitāte un nacionālā drošība.
Pētījumā tiek apkopots arī iedzīvotāju redzējums par pašreizējo savas dzīves stabilitāti. Tas tiek vērtēts piecos drošumspējas faktoros, analizējot cilvēku apmierinātību ar dzīvi, pārliecību par spēju ietekmēt notiekošo, materiālā stāvokļa pašvērtējumu, to, cik tālu plānojam savu nākotni un mājsaimniecību būtiskākos ilgtspējas rādītājus.
Drošumspējas faktoru mērījumi liecina, ka visās Baltijas valstīs apmierinātība ar dzīvi iedzīvotāju vērtējumā kopumā ir līdzīga, taču šogad tā visās valstīs nedaudz pieaugusi. Arī to iedzīvotāju skaits, kas uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem, visās trijās valstīs šogad ir nedaudz audzis - Lietuvā sevi par nodrošinātiem uzskata 46% (pērn 43%), Igaunijā 46% (pērn 45%), bet Latvijā 50% (pērn 48%).
Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā, kura veikta interneta vidē, balstoties uz pētījumu centra SKDS respondentu paneli. Kopumā tika aptaujāti 1000 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.
Uz sarakstu
