Bastotāju problēma ir skolu un pašvaldību pārziņā
Jūrmalas pašvaldības Izglītības nodaļas speciālistes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Irēnas Drupas redzeslokā ir apmēram 40 ilgstoši kavētāji, un gandrīz puse no viņiem ir romu bērni. Arī Ventspilī ir līdzīga problēma – no 15 bastotājiem, kas ir bērnu tiesību aizsardzības inspektores Ilzes Kadeģes datubāzē, daļa ir romi, un atgriezt viņus skolā esot tikpat kā neiespējami.
Kā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" apliecina abas speciālistes, pārējie grēkāži lielākoties ir klaiņotāji, kuri nāk no problēmģimenēm un tādām, kur kāds no vecākiem vai abi divi aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, bet bērni atstāti vecvecākiem vai paziņām.
Vēl skolas kavēšana saistāma ar bērnu veselības vai uzvedības problēmām, bet tikai nedaudzi ir "neglābjami". "Manā datubāzē ir apmēram 80 bērnu, taču ir tikai apmēram 10, ar kuriem netiekam galā: viņiem ir dažādas atkarības, viņi ir policijas uzskaitē, ir vairākkārtēji otrgadnieki. Lai gan viņi vēl teorētiski skaitās skolā, ir skaidrs, ka skolas solā viņus vairs neredzēsim," atzīst Daugavpils Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Maija Lazdāne.
Kaut gan skolām ir noteikts ziņot par katru gadījumu, kad skolēns kavē vairāk par piecām stundām mēnesī, ne vienmēr tā notiek. Skolas gan teic, ka sākumā cenšas tikt galā pašas saviem spēkiem, bet vērš uzmanību uz grūti izpildāmajiem noteikumiem.
"MK noteikumi paredz, ka vecāki jāinformē pat tad, ja nokavēta viena stunda. Taču klases audzinātājam ir jāvada mācību stundas, nav taču iespējams visu mest pie malas un skriet meklēt kavētāju. Tomēr, par laimi, daudz mums tādu gadījumu nav," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" norāda Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Viņa arī uzskata, ka skolām pašām jārisina šī problēma, jo Rīgas pašvaldība ir tik liela un būtu neiespējami prasīt Izglītības departamentam pieslēgties katram tādam gadījumam.
Uz sarakstu
