Belēvičs plāno panākt, ka alkoholu, tabaku un narkotikas lieto tikai 1% iedzīvotāju
Ceturtdien, 26.martā, preses konferencē Belēvičs žurnālistiem stāstīja, ka līdz 2065.gadam panāks, ka vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 90 gadi. 2013.gadā vidējais mūža ilgums valstī bija 74 gadi, un tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES).
Tāpat plānots, ka veselīgi nodzīvotie mūža gadi gan sievietēm, gan vīriešiem sasniegs 75 gadus, kas ir no 16 līdz 20 gadiem vairāk nekā 2012.gadā. Lai to panāktu, VM kopā ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) koncentrēsies uz četriem veselības platformas stūrakmeņiem - pareizu uzturu, atkarību apkarošanu, veselības profilaksi un fizisko aktivitāšu palielināšanu.
Ar veselīga uztura palīdzību plānots samazināt cilvēku skaitu, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās. 2012.gadā Latvijā liekais svars bija 32% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, bet aptaukošanās bija novērojama 18%. Belēvičs paredz, ka 2065.gadā 75 gadus vecs cilvēks savu veselību vērtēs kā labu, strādās nepilna laika darbu, viņam nebūs ierobežojumu ikdienas aktivitāšu veikšanai, kā arī viņš būs fiziski aktīvs.
Savukārt 90 gadus vecs cilvēks norādītajā gadā spēs pats sevi aprūpēt, ikdienā komunicēt ar ģimeni, kaimiņiem vai sociālajiem darbiniekiem, viņam nebūs būtisku ierobežojumu ikdienas aktivitāšu veikšanai, viņš būs fiziski aktīvs un turpinās nodarboties ar kādu hobiju.
Līdz 2065.gadam VM plāno cilvēku skaitu ar liekā svara problēmām samazināt līdz 10%, bet to cilvēku skaitu, kuriem ir aptaukošanās - līdz 5%. Ministrs iecerējis, ka ar laiku katrs cilvēks uzturā lietos svaigus dārzeņus un ogas, kā arī lietos pārtikas produktus bez pārtikas piedevām. Tāpat plānots samazināt cukura un to saturošo produktu lietošanu par 75%, bet sāls lietošanu samazināt tik tālu, lai tikai katrs desmitais iedzīvotājs gatavam ēdienam to pievienotu.
Tāpat būtiski iecerēts palielināt iedzīvotāju nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm. Belēviča mērķis ir, ka Latvija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kur ikviens ir iesaistīts tautas sporta kustībā. Kā žurnālistiem skaidroja SPKC vadītāja Inga Šmate, tautas sports ir ikviena cilvēka nodarbošanās ar kādu sporta veidu neprofesionālā līmenī, "ne seši cilvēki spēlē, bet pārējie 20 000 skatās, dzer alu un ēd čipšus".
Belēvičs arī iecerējis atalgot tos cilvēkus, kuri paši rūpēsies par savu veselību. Plānots iedalīt viņus "attiecīgajā slimības apkarošanas programmā". Belēvičs pieļāva, ka par tiem, kuri ietu pie ģimenes ārsta un ievērotu ārsta norādījumus, valsts varētu uzņemties pacientu līdzmaksājumu segšanu. Plānots, ka līdz 2065.gadam 98% pieaugušo reizi gadā veiks valsts apmaksātu profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta.
Iecerēts, ka nākamgad veselības veicināšanai un profilaksei būs pieejami 5,2 miljoni eiro, 2017.gadā - 3,8 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 5,5 miljoni eiro. Šo summu plānots ņemt no ES fondu finansējuma, kas ir paredzēts no 2014. līdz 2020.gadam. Kopā no ES fondu ieguldījumiem veselības jomā būs pieejams 271 miljons eiro, no kuriem tieši 20% tiks atvēlēti veselības veicināšanai un profilaksei. Savukārt pārējie 80% paredzēti veselības aprūpes pieejamības veicināšanai. Lai iegūtu fondu finansējumu, 15% no summas ir jābūt Latvijas līdzfinansējumam. Belēvičs ir pārliecināts, ka šo summu izdosies iegūt.
Ministrs ir pārliecināts, ka pēc 2020.gada valdība pati redzēs, ka šī sistēma strādā un būtiski uzlabo sabiedrības veselību, tāpēc arī valsts sāks ieguldīt sabiedrības veselības veicināšanā un profilaksē. Jau aprīlī ministrs dosies pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V) ar sagatavotu Ministru kabineta noteikumu projektu, lai šo finansējumu iegūtu jau tuvākajā laikā, ne tikai nākamā gada sākumā.
Minēto platformu Belēvičs šodien apsprieda arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā. Prezidents aicināja tās īstenošanā vislielāko uzmanību veltīt sadarbībai ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kā arī pašvaldībām.
Belēvičs norādīja, ka katram no minētajiem platformas stūrakmeņiem - pareizs uzturs, atkarību apkarošana, veselības profilakse un fizisko aktivitāšu palielināšana - triju gadu laikā plānots izstrādāt rīcības plānu un tam izmantot arī ES fondu līdzfinansējumu.
Tikšanās laikā amatpersonas bija vienisprātis par to, ka minēto mērķu sasniegšanā primāri jāiesaista ne tikai ģimenes, bet arī izglītības iestādes, palielinot fizisko aktivitāšu stundu skaitu mācību procesā, atjaunojot veselības mācību skolās un sekojot bērnu ēdināšanas kvalitātei, kā arī stiprinot ģimenes ārstu institūciju.
Tikšanās laikā Bērziņš arī vērsa ministra uzmanību uz to, ka šī brīža normatīvās prasības nereti liek sodīt tās skolas, kas pārtikas iepirkumos bērnu ēdināšanai vēlas saņemt kvalitatīvāko, nevis lētāko produktu, kā arī cenšas bērnus iesaistīt plašākās fiziskās aktivitātēs, nekā paredzēts skolu programmās. Prezidents aicināja novērst šādu absurdu situāciju veidošanos, savukārt ministrs pauda apņēmību to darīt, rosinot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un argumentējot to valdībai.
Uz sarakstu
