Iedzīvotāju sapulce par Talsu slimnīcas darbību: problēmas apzinātas, jāmeklē risinājumi
Kā pilsētas informācijas portālu Talsi24.lv informēja Talsu novada pašvaldības pārstāvji, sapulcē piedalījās teju 100 interesentu un apmeklētāju vidū bija arī SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" dalībnieku pārstāvji – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs, Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons (piektā dalībnieka – Dundagas novada domes – pārstāvis uz sapulci nebija ieradies). Talsu novada pašvaldību pārstāvēja Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus un priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras, sporta, sociālajos un veselības jautājumos Daiga Feldmane. Informāciju par slimnīcas Talsu filiāles pakalpojumiem sniedza filiāles vadītāja un SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" valdes locekle Kristīna Bidzāne, sapulcē piedalījās arī slimnīcas valdes loceklis Olafs Ķenģis.
Liela daļa iedzīvotāju jautājumu saistīti ar speciālistu trūkumu, kā arī pārlieku ilgu gaidīšanu uz izmeklējumiem un konsultācijām. Šī problēma ir ilgstoši aktuāla visā Latvijā – zemā atalgojuma dēļ ārstus nesaista darbs valsts un pašvaldību slimnīcās. Savukārt esošie ārsti strādā vairākas slodzes, un cietējs ir arī pacients, vairākkārt ir norādījuši veselības nozares pārstāvji.
Slimnīcas Talsu filiāles vadītāja Bidzāne paskaidroja, ka garās pacientu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un konsultācijām ir saistītas gan ar nepietiekamo valsts finansējumu, gan ar ārstu speciālistu lielo noslogojumu un deficītu. Ārstniecības iestāžu darbiniekiem regulāri jāsaskaras ar iedzīvotāju sūdzībām, jo valsts finansējums tiek piešķirts noteiktam speciālistu konsultāciju un izmeklējumu skaitam gadā. "Finansējums ir ierobežots, tādēļ arī pacientu skaits, kuriem ārstniecības iestāde var sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, ir ierobežots – tā veidojas garas gaidīšanas rindas," viņa norādīja.
"Slimnīca šogad vērsusies Veselības ministrijā ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai. Ja pieprasītie līdzekļi tiktu papildus piešķirti, mēs varētu ambulatoro darbu izdarīt par valsts naudu un rindas varētu samazināties. Pašlaik slimnīcā neierobežoti var veikt rentgenu, izmantot laboratorijas pakalpojumus," informēja Bidzāne un uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir arī tas, lai pacienti atteiktu vizīti vai izmeklējumu, ja uz to nav iespējams ierasties vai tas vairs nav nepieciešams – tādā gadījumā neaizkavējas rinda un nepieciešamo palīdzību ātrāk var saņemt kāds cits cilvēks.
Jauno speciālistu piesaistīšana šobrīd gulst uz slimnīcu un pašvaldību pleciem. Tās cenšas mediķus piesaistīt, bet ar piedāvātajiem bonusiem nav gana, jo mediķus interesē konkurētspējīgs atalgojums, ko valsts nenodrošina, plašsaziņas līdzekļos ir pauduši veselības nozares pārstāvji.
Talsu novada pašvaldība vajadzības gadījumā ir radusi iespēju piešķirt speciālistiem dzīvokļus, kā arī jau otro gadu interesenti var pieteikties pašvaldības stipendijām. Šoruden Talsu novada pašvaldības stipendijām varēs pieteikties otolaringologa, neirologa, ķirurga, internista, reanimatologa, anesteziologa un ģimenes ārsta specialitātes apguvēji, informē Talsu novada domes priekšsēdētājs Lācarus.
Speciālistu piesaiste ir nepārtraukta iespēju meklēšana, lai varētu piesaistīt kādu profesionāli no citas ārstniecības iestādes vai uzrunātu jaunos speciālistus. Veselības ministrijai katru gadu tiek sniegta aktualizēta informācija par nepieciešamajiem speciālistiem, kam būtu iespējams nodrošināt darbu pēc rezidentūras beigām, pastāstīja Bidzāne. Slimnīcas Talsu filiālē kopš 2013.gada pakāpeniski ir piesaistīts vairāk nekā 20 dažādu speciālistu, bet maijā Talsu filiālē sāks darboties viens no iedzīvotāju pieprasītākajiem speciālistiem – ausu, kakla un deguna ārsts jeb otaloringologs.
Patlaban Talsu filiālē no 21 dežurējošā speciālista 15 ierodas darbā no citām pilsētām, tostarp ceļš tiek mērots arī no Limbažiem un Aizkraukles. Speciālisti strādā divās un pat trīs darbavietās.
Viena no karstāk apspriestajām tēmām iedzīvotāju vidū ir bērnu veselības aprūpe. Proti, bieži vien vecākiem nav skaidrs, kāpēc bērnu, kuram vakaros, brīvdienās un svētku dienās radušās pēkšņas veselības problēmas, neizmeklē tepat Talsu filiāles uzņemšanas nodaļā, bet gan sūta uz citu ārstniecības iestādi. Kā paskaidroja Bidzāne, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" Talsu filiāle ir trešā līmeņa steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, kur pacientiem visu diennakti pieejami trīs dežūrspeciālisti – iekšķīgo slimību ārsts, ķirurgs un anesteziologs–reanimatologs. Vairāk speciālistu valsts nefinansē, tādēļ, ja medicīniskā palīdzība bērnam nepieciešama ārpus pediatra darba laika, pacients tiek nosūtīts uz ārstniecības iestādi, kur visu diennakti pieejams pediatrs.
2014.gada jūlijā Talsu filiālē tika ieviests dienas stacionārs bērniem, lai bērni varētu saņemt medicīnisko palīdzību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Ārstēšanās dienas stacionārā nozīmē, ka visi izmeklējumi, procedūras un ārstēšana notiek dienas laikā. Mazos pacientus katru darba dienu, bez iepriekšēja pieraksta un nosūtījuma, no pulksten 8.00 līdz 15.30 pieņem un konsultē pediatrs. Par vizīti pie pediatra nav jāmaksā, jo tas ir valsts apmaksāts pakalpojums. Līdz šim dienas stacionāra pakalpojumus izmantojuši vairāk nekā 200 mazo pacientu.
"Pediatra diennakts dežūru nodrošināšanai ir nepieciešami 66 212 eiro, bet, ja pediatrs uzņemšanā būtu katru dienu no plkst.8.00 līdz 20.00, tad būtu nepieciešami 26 756 eiro," norādīja Talsu filiāles vadītāja Bidzāne. Viņa piebilda, ka patlaban slimnīcas pediatre ir izstrādājusi informatīvu palīgmateriālu kolēģiem par biežāk sastopamajām saslimšanām bērniem un to ārstēšanu.
Iepazīstoties ar iedzīvotāju ierosinājumiem, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs mudināja pārņemt Ventspils pieredzi: "Cienījamie iedzīvotāji, šādi jautājumi, kādus es te dzirdēju un kādus es redzu, ir visur. Tādi ir arī Ventspilī. Ir ārstu trūkums, ir garās rindas, tā pati attieksme, bet tāpēc mēs kopā strādājam. Trūkst jau tas finansējums. Protams, ka gribētu, lai mums katrā pašvaldībā būtu mazie Stradiņi, būtu viss pieejams – dzemdības, sirds pārstādīšana… Bet dzīve ir tāda, kāda tā ir, un es domāju, ka mēs strādājam kopā. Es aicinu regulāri rīkot informācijas dienas slimnīcā, mēs Ventspilī tādas rīkojam, katra kapitālsabiedrība rīko informācijas dienas ar iedzīvotājiem, kuri var atnākt un uzzināt sev interesējošos jautājumus."
Talsu filiāles administrācija 2015.gadā ir saņēmusi deviņus rakstiskus iesniegumus par medicīnas darbinieku darbu – iesniegumi izskatīti, pārrunāti ar kolēģiem un iesniedzējiem sniegtas atbildes. Ar personāla attieksmi saistītas sūdzības pēdējā laikā ir izskanējušas sociālajos tīklos un nonākušas arī līdz Talsu novada pašvaldībai.
"Gribu minēt, ka slimnīcas darbinieki – ārsti, māsas, māsu palīgi – ir saņēmuši daudz pateicību un uzslavu par labi padarīto darbu. Es no savas puses gribu atzīmēt, ka darbinieki ir slimnīcas vērtība un pa "skabargai" gadās vienmēr, taču viņi dara ļoti grūtu darbu un paldies viņiem par to! Esam iepazinušies ar diskusijās, anketās minēto, un sadarbībā ar filiāles virsārsti, galveno medicīnas māsu, nodaļu virsmāsām tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar attieksmi un saskarsmi. Šogad esam ieplānojuši seminārus darbiniekiem par saskarsmi un konfliktu risināšanu," informēja Bidzāne.
Sapulcē piedalījās vairāki Talsu filiāles esošie un bijušie darbinieki, kuri lūdza nolasīt Talsu slimnīcas arodbiedrības vēstuli. Talsu slimnīcas arodbiedrības priekšsēdētājas Baibas Pecenčukas slimnīcas darbinieku vārdā sagatavotajā vēstulē ir uzsvērts – ja vadība vēlas labu personālu, kurš strādā kvalitatīvi, vispirms personālam ir jānodrošina tikpat kvalitatīvi darba apstākļi ar atbilstošu slodzi. "Ļoti daudz darbinieku, kuri pašreiz atrodas sapulcē, ir strādājuši arī bijušajā Talsu slimnīcā un atceras gan tā laika darba ritumu, atmosfēru, telpas un bijušos vadītājus. Telpas nav tās, kas rada labu darba vidi vai atmosfēru. Telpas ir tikai palīglīdzeklis labākai pacientu aprūpei un darba kvalitātes celšanai. Bez laba personāla tās ir tikai sienas," teikts vēstulē, aicinot slimnīcas vadītāju izvērtēt, vai nebūtu nepieciešams nomainīt vadības stilu, jo šobrīd komunikācija starp padotajiem un vadību neesot augstā līmenī.
Pakalpojuma kvalitāte iet roku rokā ar to, kas notiek pašā iestādē. Talsu novada domes priekšsēdētājs Lācarus uzskata, ka racionāla rīcība šajā brīdī būtu Talsu filiāles vadītāja maiņa. Šis jautājums pašvaldības dienaskārtībā ir jau kopš pagājušā gada nogales, kad esošās valdes locekles – Talsu filiāles vadītājas – Bidzānes darbības pilnvaru termiņš beidzās. Beidzoties līdzšinējā filiāles vadītāja pilnvaru termiņam, Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga pašvaldībai bija jāvienojas par vienu pretendentu. Vienošanos ilgstoši nav izdevies panākt, jo Dundagas un Rojas novada dome atbalsta esošo filiāles vadītāju, kamēr Talsu novada dome un Mērsraga novada dome lēmusi par atbalstu slimnīcas vecākajai māsai Tatjanai Neilandei.
Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa šo situāciju sapulcē nekomentēja, savukārt Dundagas novada domes pārstāvis sapulcē nepiedalījās. Taču Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons sacīja: "Manuprāt, nešķiet īpaši solīdi un pieņemami, ka jautājumi ir ļoti daudz un es redzu tikai vienu – cilvēki neko nesaprot: kas notiek slimnīcā, kā notiek slimnīcā. Tā nav normāla situācija, un te man ir tikai jautājums par vadību. Ja cilvēki kaut ko nesaprot, nezina, ko kurš piedāvā, kā to saņemt, man ir jautājums tikai par vadību."
Kopš 2010.gada Talsu novada pašvaldība slimnīcas attīstībai ieguldījusi vairāk nekā 1 miljonu eiro. Tajā skaitā ir finansējums slimnīcas būvniecībai un vajadzīgās infrastruktūras izbūvei, maksas par gultas dienām, atbalsts iekārtu iegādei, medicīnas darbinieku piesaistei un citām vajadzībām.
"SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" kapitāldaļu turētāji ir pašvaldības, vai ne?! Un šīs pašvaldības ir kā lēmējinstitūcija, kas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumus, kas ietekmē slimnīcu, bet reālo ikdienas darbu organizē un dara valde – sabiedrības izpildinstitūcija. Tātad mums – pašvaldībām – ir jādara viss, lai šī valde būtu tāda, kas nodrošina šos kvalitatīvos pakalpojumus veselības aprūpē mūsu iedzīvotājiem. Domāju, ka šodien mēs katrs guvām kādu jaunu informāciju, guvām jaunas atziņas, kuras kalpos mums par zināmu resursu turpmākajai rīcībai," tikšanos noslēdza Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Feldmane.
Uz sarakstu
