IZM ministrs: skolām jābūt tuvāk bērniem
Ministrijas sociālie partneri - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas izglītības iestāžu vadītāju asociācija (LIVA) izprot šo problēmu un ir paudušas atbalstu ministra piedāvātajam principam. LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško un LIVA vadītāja Inese Tamane to apstiprināja šodien notikušajā preses konferencē.
Igaunijā skolu tīkls tika pilnveidots, saglabājot reģionālās pamatskolas un ar valsts atbalstu veidojot reģionu centrālās ģimnāzijas, kurās vidējo izglītību iegūst novadu bērni. Šīs ģimnāzijas saņem atbalstu no valsts arī uzturēšanai. IZM pašlaik vērtē iespēju novirzīt nākamā plānošanas perioda Eiropas struktūrfondu finansējumu reģionālo vidusskolu stiprināšanai.
Turklāt saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm un reālo situāciju darba tirgū, ir paredzams arvien lielāks pieprasījums pēc speciālistiem ar vidējo profesionālo izglītību.
Profesionālās izglītības stiprināšana ir viena no IZM prioritātēm un pašlaik notiek darbs pie 11 profesionālās izglītības kompetences centru attīstības, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību gan lielajās pilsētās, gan reģionos.
Pašlaik, lai atbalstītu mazās reģionu skolas, IZM izstrādājusi noteikumu grozījumus, kuros paredzēts papildu atbalsts mazajām pamatskolām ar skolēnu skaitu 100 un mazāk. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu pamatizglītības programmu apguvi mazajās skolās, samazinot skolēnu un pedagogu attiecību novados no 1:8,24 uz 1:8,12.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) Darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm, pēc sešiem gadiem vidējo izglītību sagaida katastrofāls skolēnu skaita samazinājums. Tas nozīmē, ka 2020./2021. mācību gadā par 11,6 tūkstošiem samazināsies skolēnu skaits vispārējā izglītībā.
Latvijā ir 228 skolas, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu un 2013.gada statistika par vidusskolu absolventiem uzskatāmi norāda uz reģionālajām problēmām. Šogad vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, piemēram, Amatas novadā, ir saņēmuši pieci jaunieši, Burtnieku novadā - seši, Durbes novadā - seši, Jēkabpils novadā - deviņi, Krustpils novadā - astoņi, Līgatnes novadā - astoņi, Pārgaujas novadā - seši, un šo sarakstu vēl var turpināt.
Uz sarakstu
