Jālemj par ūdenssaimniecības attīstības projektu Stendes pilsētā
Talsu novada domes deputātiem būs jālemj par jauna ūdenssaimniecības attīstības projekta īstenošanu Stendes pilsētā, taču iepriekšējā negatīvā pieredze ar ūdenssaimniecības projektu šajā pilsētā liek būt piesardzīgiem.
Kā pilsētas informācijas portālu Talsi24.lv informēja Talsu novada pašvaldības Komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska, pie Tautsaimniecības komitejas deputātiem 19.oktobrī vērsās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzēja SIA "Talsu ūdens" vadība, lai informētu par iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) finansējumu kanalizācijas tīkla paplašināšanai Stendes pilsētā. Iepazīstoties ar uzņēmuma sagatavotajiem priekšlikumiem, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) paredz, ka no fonda līdzekļiem varētu iegūt finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā. Tiesa, projekta faktiskās izmaksas kopā ar ūdensapgādes tīkla izveidi lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, tāpēc deputātiem jāizšķiras, vai pašvaldība nākotnē būs gatava segt atlikušo summu. Piesardzīgus dara SIA "Talsu ūdens" valdes priekšsēdētāja Igora Kudes sniegtā informācija par konstatētām neskaidrībām 2008.–2010.gadā Stendes pilsētā īstenotajā ūdenssaimniecības projektā. Projekta pieņemšanas dokumentācija liecina, ka tas īstenots pēc visiem nosacījumiem, taču, apsekojot paveikto dabā, paveras citādāka aina.
"Līdz 9.novembrim ministrijai jādod atbilde, vai mēģinām dabūt šos KF līdzekļus, vai arī mēs tos "laižam garām". Tādā gadījumā diez vai kādreiz Stende tiks sakārtota," Kude sacīja deputātiem. "Šobrīd vairāk nekā 500 iedzīvotāju radītie notekūdeņi tiek novadīti asenizācijas akās, kas tiek izvestas. Diemžēl nav iespējams garantēt, vai tik tiešām visu radīto notekūdeņu apjomu akās izved uz attīrīšanas iekārtām, un vai daļa tomēr nenonāk gruntī, radot piesārņojumu."
Tiek lēsts, ka pēc jaunas kanalizācijas sistēmas izveides, pakalpojums būtu pieejams 556 Stendes iedzīvotājiem jeb 220 mājsaimniecībām. Paredzamais projekta īstenošanas laiks būtu 2017.-2019.gads, un mājsaimniecību tīklu pieslēgšana būtu jāveic līdz projekta beigām.
SIA "Talsu ūdens" VARAM piedāvā projektu, kas paredz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) būvniecību Stendes Ziemeļu rajonā, paredzot jaunu stacijas atrašanās vietu. Esošās Ziemeļu un Dienvidu NAI funkcionē vāji, un tās ilgtermiņā nespēs nodrošināt pieaugošās notekūdeņu plūsmas, kas rastos pieslēgumu skaita pieauguma iespaidā. Šādu risinājumu jau paredz 2005.gadā izstrādātais tehniski – ekonomiskais pamatojums (TEP) "Ūdenssaimniecības attīstība 14 Kurzemes reģiona pašvaldībās – Stende". Izstrādātais TEP norāda uz to, ka ilgtermiņā ir paredzēta Ziemeļu un Dienvidu sistēmu savienošana (tās šobrīd atdala dzelzceļš), notekūdeņus novadot uz Ziemeļu NAI, kuru izplūde pēc attīrīšanas būtu Stendes upē.
SIA "Talsu ūdens" piesaistījis konsultantu Ivaru Bergu, kurš strādā ar projekta dokumentāciju. Viņš deputātus informēja, ka līdz 9.novembrim VARAM jāiesniedz precīzs projekta apraksts un ar tā īstenošanu saistītie aprēķini. KF līdzekļus 2014. – 2020.gada Specifisko atbalsta mērķu (SAM) programmas ietvaros ūdenssaimniecības jomā iespējams piesaistīt tikai kanalizācijas tīklu izveidei, taču projekta pieteikumā paralēli iekļauta arī ūdensapgādes tīklu izveide. Tajās ielās, kur paredzēti kanalizācijas tīkli, būtu tālredzīgi izbūvēt arī ūdensapgādi – rēķinoties, ka to finansēšana pilnībā būtu uz pašvaldības pleciem un izmaksātu aptuveni 250 tūkstošus eiro.
"Viens dokuments, kas mums noteikti vajadzīgs, ir domes lēmums par to, ka projektam tiks nodrošināts līdzfinansējums – ideālā variantā tas būtu ieguldījums pamatkapitālā. Ja tiks domāts par kredīta ņemšanu, "uz papīra" projektu pierādīt būs grūti, faktiski nereāli, jo projekta ekonomiskā pamamatotība jāpierāda pēc Stendes, nevis visa novada iedzīvotāju skaita." Tādējādi kopējā pašvaldības ieguldījuma apmērs šī projekta īstenošanai tiek lēsts 720 tūkstošu eiro apmērā – šī būtu provizoriska summa, ko Talsu novada dome apņemtos ieguldīt projekta īstenošanas laikā.
Stendes pilsētai šī būs pēdējā iespēja pieteikties ES finansējumam kanalizācijas sistēmas sakārtošanai. "Tie kuri atsakās, atsakās. Nākamajā plānošanas periodā naudas ūdensapgādes un kanalizācijas projektiem nebūs. Tas ir skaidrs kā bankā. Vadoties pēc direktīvām, ko mēs akceptējām, iestājoties ES, visām ūdens sistēmām principā jau vajadzēja būt sakārtotām," Bergs piebilda.
Uz sarakstu
