KM darba grupa piedāvā trīs variantus valsts finansēta NVO fonda izveidei
Konceptuālajā dokumentā ir piedāvāti trīs varianti, tomēr viens no tiem tiek noraidīts, priekšroku dodot diviem risinājumiem. Pirmais risinājuma variants ir veidot jaunu, neatkarīgu NVO fondu, kas varētu būt nodibinājums. Fondā varētu tikt konsolidēts visu ministriju NVO atbalstam paredzētais finansējums.
Kā otrais modelis tiek piedāvāts nozares NVO fonds - nozares paredzētais finansējums, kur katra ministrija pati piešķir finansējumu savas nozares NVO. Kā šodien NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē skaidroja KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere, šis piedāvājums nācis no ministrijām un tas praktiski nozīmē, ka nekas netiek mainīts.
Kā trešais risinājums tiek piedāvāts izveidot NVO darbības atbalstam atsevišķu valsts budžeta programmu. Šo programmu varētu administrēt Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kam jau ir līdzīga pieredze un kompetence.
Izvērtējot katra modeļa priekšrocības un trūkumus, darba grupa noraidījusi pirmo risinājumu, norādot, ka darba grupas locekļu atbalsts dalās starp otro un trešo variantu.
Kā otrā varianta priekšrocības tiek minētas, ka katra ministrija savas kompetences ietvaros vislabāk pārzina specifiskos nozares jautājumus un vajadzības, un šīs prakses saglabāšana sniegtu iespēju novirzīt valsts budžeta līdzekļus salīdzinoši īsā laika periodā un atbilstošā kvalitātē. Tāpat šis variants dotu iespēju katrai ministrijai izvērtēt, vai un kā visoptimālākajā veidā finansiāli atbalstīt savas nozares NVO.
Izceļot trešā modeļa priekšrocības, darba grupa norāda, ka SIF ir guvis atpazīstamību NVO sektorā kā fonds, kas pārdala finansējumu biedrību un nodibinājumu pamatdarbībai, aktivitātēm, interešu aizstāvības nodrošināšanai un citām programmām. Tāpat fondam ir izveidota procedūra publiskā finansējuma pārdalei un uzraudzībai pret finansējuma saņēmējiem. Turklāt finansējuma saņēmējiem tiek piemērotas vienādas prasības. Tomēr ir identificēti arī šī modeļa trūkumi, piemēram, plānošana ir neefektīva, jo nav stratēģiska pārnozaru redzējuma. Tāpat prioritāšu plānošana starp ministrijām ir nekoordinēta, tā notiek atkarībā no to kapacitātes un zināšanām.
Finansējums šajā fondā varētu ienākt no valsts budžeta, kā Saeimas frakcijām piešķirtais publiskais finansējums jeb deputātu kvotas, valsts kapitālsabiedrību ziedojumu veidā, no Eiropas Savienības (ES) programmām, ES fondiem un no ārvalstu finanšu instrumentiem.
Memoranda sadarbības padomē šodien izskanēja viedoklis, ka vispirms nepieciešams virzīt tālāk iniciatīvu par fonda izveidi un tikai tad jāpulcējas uz diskusijām, kuru no variantiem virzīt tālāk.
Dokumentu tuvākajā laikā plānots iesniegt izskatīšanai valdībā.
Šāda fonda mērķis būs finansiāli atbalstīt biedrības un nodibinājumus, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību un sadarbību sabiedriskajos procesos, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un stiprinātu demokrātiju Latvijā. Ideja par fonda izveidi radusies jau 2003.-2004.gadā, tomēr tālāk tā netika attīstīta.
Uz sarakstu
