Krīgers: Mazo algu saņēmējiem visvairāk palīdzētu progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana
Viņš norādīja, ka, protams, ir jādomā, kā palielināt ienākumus mazo algu saņēmējiem, lai viņu algas kļūtu konkurētspējīgākas un šie cilvēki spētu apmaksāt elementārākās vajadzības.
Tomēr, ja likumdevējs noteiktu, ka algām virs 1500 eiro neapliekamais minimums tiek "atņemts", Krīgeram nebūtu skaidrs, kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuri strādā vairākās darbavietās un kopumā saņem vairāk nekā 1500 eiro. Viņš uzsvēra, ka, piemēram, pēc gada šiem cilvēkiem nevarēs pieprasīt atmaksāt nodokļu daļu, jo arī 1500 eiro nav tik daudz, lai veidotu uzkrājumus, ar kuriem vēlāk atmaksāt nodokļus.
Krīgers šajā idejā saskata vēl vairākus neatrisinātus jautājumus.
Tāpat viņš norādīja, ka daudzās Eiropas valstīs jau darbojas progresīvais ienākuma nodoklis. LBAS vadītājam neesot saprotams, kāpēc ir vēlme izdomāt ko "gudrāku", ja jau ir sistēma, kas citviet darbojas.
Ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma diferencēšana varētu tikt ieviesta algām no 1500 eiro mēnesī, trešdien LNT pastāstīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).
Pēc politiķes vārdiem, algām virs 1500 eiro neapliekamais minimums varētu tikt atņemts, tādējādi šo algu saņēmēji varētu ik mēnesi zaudēt 70 līdz 80 eiro ieņēmumus, ko Straujuma novērtēja kā saprātīgu summu, kurai nevajadzētu palielināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Šādi gūtie papildu budžeta ieņēmumi tiks novirzīti ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanai zemāku algu saņēmējiem.
Kā ziņots, Finanšu ministrija līdz šim nav atklājusi konkrētus priekšlikumus diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, norādot, ka darbs pie šī jautājuma turpinās. Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA stāstīja, ka viena no valdības prioritātēm ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana un minimālās algas palielināšana no šā gada 1.janvāra par 40 eiro bija būtisks atbalsts zemo algu saņēmējiem.
Uz sarakstu
