Latvijas ūdeņos lielas piesārņojuma noplūdes varētu prognozēt reizi 100 gados

Kravu pārvadājumi Baltijas jūrā nemitīgi pieaug, kopš 2000.gada tie gandrīz dubultojušies. Vairāk nekā 50% no visa kravu apgrozījuma notiek gar Latvijas rietumu krastu, tādēļ krastā bieži nonāk piesārņojums no kuģu notekūdeņiem vai pat naftas produkti, tomēr pēdējos gados šādu gadījumu kļūst mazāk, jo pastiprinās kuģu kontrole, kā arī ir ieviesta sanitārā maksa par kuģu atkritumiem, kas veicina kuģu atkritumu nodošanu ostās. Tomēr kopumā pieaugošie pārvadājumi, naftas produktu un ķīmisko vielu dominēšana kravās, kā arī aizvien lielāki kuģi palielina jūras avāriju un piesārņojuma risku, teikts ziņojumā.

Tāpat palielinās arī Latvijas ostu apgrozība, aiz Ventspils un Rīgas arī Liepājas osta attīstās, attīstās arī mazās ostas. Tieši pie Latvijas robežas Lietuvā darbojas peldošais Būtiņģes naftas termināls.

Kopumā Valsts vides dienesta darbinieki jūrā un ostu teritorijās katru gadu fiksē līdz pat 150 piesārņojuma gadījumus, tomēr vairumā tie ir ļoti mazi, no dažiem kilogramiem līdz dažiem desmitiem kilogramu, kā arī nav skaidrs to izcelsmes avots, reizēm tas var būt arī no sauszemes noskalots piesārņojums.

Vidēji gadā apmēram 30 jūras un ostu piesārņotāji tiek atklāti un sodīti. Latvijas ūdeņos lieli piesārņojuma gadījumi nav konstatēti kopš tankkuģa "Antonio Gramši" avārijas 1979.gadā jūrā pie Ventspils, kad izplūda 6000 tonnas naftas. 2007.gadā kuģis "GoldenSky" uzskrēja uz sēkļa pie Ventspils, jūrā nonāca neliels kālija minerālmēslu un kuģa degvielas daudzums. Pēc avārijas Būtiņģes peldošajā naftas terminālī Lietuvā 2001.gadā jūrā nonāca vairāk nekā trīs tonnas naftas, no kurām Latvijas teritoriju sasniedza 0,74 kubikmetri naftas piesārņojuma.

Kopumā Latvijas piekraste ir taisna un labi pārredzama, bez gariem ragiem, bez klintīm un akmeņiem, arī sēkļu nav daudz, no tiem lielākais atrodas pie Irbes jūras šauruma. Iebraucot ostās, tiek izmantoti loču pakalpojumi, kas samazina avāriju risku. Līdz ar to Latvijas piekrastē nav bīstamu vietu, kuras varētu iepriekš identificēt un kartēt.

Projektā "Helcom Brisk" ir izvērtēta vairāk nekā 40 gadu laikā uzkrātā statistiskā informācija un matemātiski aprēķināts avāriju risks Baltijas jūrā kopumā, kā arī katrā jūras daļā, tostarp Baltijas jūras centrālajā daļā.

Kopā Baltijas jūras centrālajā daļā, Igaunijas, Latvijas un Zviedrijas ūdeņos, lielas noplūdes (300-5000 tonnas) var prognozēt reizi 30 gados, bet vislielākās noplūdes (5000 tonnas un vairāk) var prognozēt reizi 175 gados.

Orientējoši var secināt, ka tieši Latvijas ūdeņos lielas noplūdes varētu prognozēt reizi 100 gados un vislielākās noplūdes reizi 500 gados, kas norāda, ka Baltijas jūras centrālā daļa un Latvijas ūdeņi ir salīdzinoši drošs jūras reģions, teikts ziņojumā, kuru nākamajā otrdienā, 12.janvārī, skatīs valdībā.

Uz sarakstu