LDDK aicina deputātus neveikt grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā
LDDK vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai aicina negrozīt 2013.gadā pieņemtos grozījumus, kas paredz pakāpenisku nodokļa likmes paaugstināšanu turpmākajos gados, sasniedzot 15% 2017.gadā.
LDDK pieļauj uzņēmēju iesaisti diskusijā par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem, taču arī šādas izmaiņas padziļināti jāizdiskutē ar uzņēmēju organizācijām un nodokļa maksātājiem. Organizācija uzskata, ka šādas izmaiņas nedrīkst jau šogad, jo uzņēmumi plāno savu darbību ilgākā termiņā.
Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka LDDK pārstāv galvenokārt vidējos un lielos uzņēmums, savukārt , ka LTRK ir dažādi uzņēmumi, arī mazie.
LTRK atbalsta 9% likmes saglabāšanu mikrouzņēmumiem, tomēr pašlaik piedāvātie grozījumi rada "nenoteiktību divos virzienos", sacīja Endziņš. Proti, tiek paredzēts, ka mikrouzņēmumi nevarēs darboties kādās nozarēs, kuras likumā nav noteiktas, jo par to lems valdība. Tāpat pašreizējā likumā nav skaidrības par mikrouzņēmuma nodokļa likmēm, jo paredzēti vairāki varianti.
Uzklausot uzņēmēju pārstāvju viedokļus, deputāti tomēr nolēma turpināt darbu pie šī likumprojekta izskatīšanas.
Jāatzīmē, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien turpina pirms galīgā lasījuma vērtēt likumprojektu par izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanā. Iepriekš komisijas sēdē deputāti nepabeidza darbu ar šo likumprojektu, jo bija domstarpības par atsevišķiem priekšlikumiem. Likumprojektu par 9% nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmumiem pirmajos trīs to darbības gados, ja tiks atrisināts jautājums par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem, bija iecerēts galīgajā lasījumā izskatīt 16.aprīļa Saeimas sēdē.
Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) gan iepriekš pauda šaubas, ka deputāti šodien paspēs izskatīt visus priekšlikumus izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā.
Šadurskis iepriekšējā sēdē atgādināja, ka 9% mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanai nepieciešami aptuveni septiņi miljoni eiro un valdība ir radusi avotu šiem līdzekļiem. Vienlaikus valdība paredzēja trīs nosacījumus 9% nodokļa likmes saglabāšanai - no 2016.gada paredzēt pakāpenisku minimālo sociālo iemaksu sliekšņa ieviešanu par mikrouzņēmumu darbiniekiem, definēt nozares, kurās var darboties mikrouzņēmumi, kā arī noteikt, ka 9% likme piemērojama konkrētu laiku. Ja šie nosacījumi netiek izpildīti, tad finansējuma šādām izmaiņām nebūs, akcentēja politiķis.
Tomēr, vērtējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvju vadīto ministriju - Labklājības un Ekonomikas (EM) - priekšlikumus likumprojektam, Šadurskis norādīja uz atšķirīgu pozīciju, nekā iepriekš pauda valdība. Viņš arī atgādināja, ka darba grupā bija panākta vienošanās par šiem kritērijiem, bet tagad viņam radies iespaids, ka "daži kolēģi ieviesa arī slepeno vienošanos protokolu" bez obligāto minimālo sociālo iemaksu noteikšanas un nozaru definēšanas. "Šādā spēlē neesmu gatavs piedalīties," rezumēja komisijas vadītājs.
Saeimas otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz - ja izmaiņas par obligātām sociālajām iemaksām netiks ieviestas, tad mikrouzņēmumu nodokļa likmi nākamajos gados iecerēts paaugstināt. Tāpat grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz valdībai noteikt nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli.
Saeima iepriekš nolēma pagarināt pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu - tas šogad būs no 15.maija līdz 25.maijam.
Saeima 2013.gada novembrī grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%.
Uz sarakstu
