LIZDA sākusi konsultācijas ar biedriem reģionos par iespējamu streiku
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv atzīmēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, valdība ārkārtas sēdē pārrunāja, ka jauniem izdevumiem nākamā gada valsts budžetā varētu būt pieejami vairāk nekā 118 miljoni eiro, no kuriem vairums jau ir sadalīti. Izglītības nozarei atvēlēts papildus finansējums četri miljoni eiro augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, 2,5 miljoni eiro profesionālajai izglītībai, bet plānotajām vērienīgajām reformām pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmā paredzēta vien 12.daļa no IZM pieprasītā.
Turklāt skaidri zināms, ka jauna darba samaksas modeļa ieviešana ar esošajiem līdzekļiem nav iespējama, jo tas krasi pasliktinātu pedagogu jau tā neapmierinošo finansiālo situāciju, īpaši mazajās skolās.
"Kā minimums pakāpeniskai jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai no valsts budžeta 2015.gadā ir nepieciešami vismaz 20 miljoni eiro, turklāt tas pat uz pusi nenosedz visas šīs reformas izmaksas, ja to vēlas ieviest visā nozarē uzreiz," minēja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Šogad jau ir uzsākta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija. Jauna modeļa ieviešana ir akūti nepieciešama, ko pierāda reprezentatīvs LIZDA pētījums. Tajā atklāts, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Šobrīd valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro. Pētījumā noskaidrots, ka 86% pedagogu uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu.
Arodbiedrība vēl pirms 12.Saeimas vēlēšanām ar astoņām lielākajām partijām - "Vienotība", "Zaļo un zemnieku savienība", "Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Saskaņa", "Latvijas Reģionu Apvienība", "No sirds Latvijai" - noslēdza vienošanos, paredzot nozarei adekvātu ikgadēju finansējuma pieaugumu no valsts budžeta, tostarp jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai.
Kā zināms, arodbiedrības pēdējā lielākā protesta akcija notika 12.maijā, kurā vairāk nekā septiņi tūkstoši izglītības un zinātnes darbinieku no visas Latvijas pieprasīja valsts augstākajām amatpersonām nozarei nodrošināt valsts finansējuma 10% pieaugumu cienīgai darba samaksai.
Vēl maijā LIZDA prasībām pēc atalgojuma paaugstinājuma pedagogiem atbalstu apliecināja arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pedagogu dome un 71% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Savukārt uz jautājumu vai pedagogiem vajadzētu streikot, lielākā daļa jeb 61% no teju 3 tūkstošiem respondentu atzina, ka jā, jo darba samaksa pedagogiem nav adekvāta.
Uz sarakstu
