Muižnieks: Mediju un izpausmes brīvība ir cilvēktiesību un demokrātijas pamatā
Mediju un izpausmes brīvība ir pamatā visām cilvēktiesībām un demokrātijai, sacīja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs. Izpausmes un mediju brīvība esot izšķiroša citu cilvēktiesību īstenošanā, bez tās nebūtu brīvu vēlēšanu un citu pamatbrīvību, ko pazīst Eiropā. Muižnieks norādīja, ka konfliktu laikā par pirmajiem upuriem kļūst mediji, kam ir liels risks kļūt par propagandas ieroci kāda rokās.
Viņš arī informēja, ka, pildot pašreizējo amatu, bijis visās Austrumu partnerības valstīs, izņemot Baltkrieviju. Pagājušais un šis gads bijis īpaši negatīvs vairākās partnerības valstīs, it īpaši Ukrainā. "Pagājušā gada februārī es biju pirmo reizi Ukrainā, tiekoties ar žurnālistiem, kuri protestu laikā ir bijuši apdraudēti. Viņiem bija uzbrukts, viņi bija ievainoti. Tāpat žurnālisti tikuši nogalināti," uzsvēra Muižnieks, skaidrojot, ka šajos gadījumos atbilde uz propagandu nevar būt pretpropaganda, bet gan mediju brīvība.
Viņš norādīja, ka tur, kur nav vietējo mediju, vienmēr ir Krievijas mediji. "Austrumu partnerības valstīs, arī Latvijā, esmu novērojis, ka reģionos nacionālie informācijas avoti bieži vien nenodrošina savu viedokli," piebilda Muižnieks. "Vai tiešām gribat, lai par Eiropas Savienību un NATO turienes iedzīvotāji uzzina no Krievijas?"
"Žurnālistiem arī pašiem jādomā par ētiku, bet tā ir arī valdību atbildība, lai veicināt plurālismu, apkarotu slikto praksi," pauda cilvēktiesību komisārs. "Bieži tiek ieviesti likumi, kas aizliedz informāciju, kas ir pretēji oficiālajai. Medijiem pret to ir jācīnās, stiprinot tiesiskumu," sacīja Muižnieks, aicinot šādās situācijās sazināties ar viņu, lai informētu un risinātu attiecīgās problēmas.
Pirmajā Austrumu partnerības mediju konferencē, kas veltīta mediju lomai Austrumu partnerības valstīs, dalībnieki diskutē par izaicinājumiem mediju brīvības jomā un meklē risinājumus mediju integritātes sekmēšanai un mediju vides uzlabošanai Austrumu partnerības reģionā.
Konferencē piedalās vairāk nekā 350 dalībnieku, tostarp mediju jomas eksperti, politikas veidotāji, pētnieki un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no Austrumu partnerības valstīm - Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, kā arī ES valstīm.
Konferenci organizē Latvijas prezidentūra ES Padomē sadarbībā ar Eiropas Komisiju un ES Ārējās darbības dienestu.
Uz sarakstu
