Nekvalitatīvs ielu apgaismojums – būtiska problēma ceļu drošībai un pašvaldību budžetiem
Nepietiekama vai apgrūtināta redzamība, kas ietekmē satiksmes un iedzīvotāju drošību, kā arī nelietderīgi izmantots pašvaldības vai valsts finansējums – tās ir būtiskākās neatbilstoši ierīkota ielu apgaismojuma radītās sekas. Lai gan Eiropas standarts EN 13201 un Latvijas standarts LVS EN 13201 nosaka, ka ielu apgaismojumam jāatbilst virknei kritēriju, bieži vien, labiekārtojot infrastruktūru, tie netiek ievēroti, un laternas nereti lieliski izgaismo ceļmalas kokus, bet iela slīgst tumsā, norāda Andrejs Podgornovs, RTU Enerģētikas un Elektrotehnikas fakultātes asociētais profesors, Inspecta Latvia vadošais eksperts.
"Lielākās kļūdas ielu un ceļu apgaismojuma ierīkošanā pieļauj pašvaldības, kas pretēji Latvijas Valsts Ceļu projektu izpildītājiem nereti ignorē valsts noteiktos standartus un ieteikumus ceļu projektēšanai, tai skaitā apgaismojuma ierīkošanai. TādēļLatvijā situācijas, kad diennakts tumšajā laikā ielas malās spoži spīd modernas laternas, bet iedzīvotāji tik un tā sūdzas par to, ka lampas izgaismo visu, tikai ne ceļu, nav retums. Rezultātā līdzekļi ir iztērēti, bet faktiskie ieguvumi no infrastruktūras labiekārtošanas ir tikai formāli", ielu apgaismojumu problēmu skaidro Podgornovs.
Standarti nosaka, ka, pirms tiek uzsākta ielu un ietvju apgaismojuma ierīkošana, obligāti jāveic projekta plānošana, ņemot vērā vides un infrastruktūras specifiku – ielas platumu, kustību joslu skaitu, atļauto braukšanas ātrumu u.c., kas nosaka nepieciešamo gaismas apjomu uz ielas. Balstoties uz objekta un vides analīzi, jāizvēlas piemērotākais tehniskais risinājums un jāizstrādā projekts. Projektā tā izstrādātājs norāda gaismas stabu izvietojumu vietas, gaismas staba konstrukciju, spuldzes tipu un jaudu. Lai gan ielu apgaismošanas ierīkošanas projekts jāizstrādā obligāti, Latvijā bieži vien novērojams neatbilstoši izbūvēts ielu apgaismojums, kas tikai daļēji pilda savas funkcijas.
Kā būtiskākās kļūdas ielu apgaismojuma ierīkošanā eksperts min jau sākotnēji nepareizi izvēlētu apgaismes lampas staba augstumu, nepiemērotu staba konstrukciju, nepareizi izvēlētu gaismas spuldzes leņķi, kā arī neatbilstošu lampas konsoles izvēli. Tāpat ielu apgaismojuma kvalitāti negatīvi ietekmē nepareizi izvēlēts attālums starp apgaismes stabiem, vai to nepareizs izvietojums attiecībā pret ielu vai ietvi. Nereti izpratnes trūkuma, vai vēlmes ietaupīt dēļ, novērojami arī kuriozi, kad ielu apgaismošanai tiek izmantoti dekoratīvam parka apgaismojumam paredzētie apgaismes stabi, kas nav piemēroti ielas apgaismojuma prasībām.
Nepareizi izbūvēta ielu apgaismes sistēma rada virkni papildu problēmu, ar kurām jāsaskaras gan iedzīvotājiem, gan infrastruktūras uzturētājiem, piemēram, tiek radīts gaismas piesārņojums un nepamatoti augsts elektroenerģijas patēriņš, izvēloties pārāk vājas vai pārāk jaudīgas spuldzes. "Gaismas piesārņojums rodas tad, ja no nepareizi uzstādītā gaismas staba gaisma spīd apkārtējo māju logos, apžilbina autovadītājus, izgaismo blakus esošos kokus, bet nesasniedz un vienmērīgi neizgaismo ielas braucamo daļu vai ietvi. Tiek apgaismots viss, tikai ne iela. Šī kļūda arī noved pie nesamērīga elektrības patēriņa un lieliem rēķiniem par iztērēto elektroenerģiju. Rezultātā ir pašvaldības, kuras vakaros ieslēdz tikai katru otro ielu apgaismes lampu, lai taupītu līdzekļus," skaidro Inspecta Latvia vadošais eksperts.
Uz sarakstu
