Pētījums: ES iedzīvotāji bioloģiskai pārtikai tērējuši ap 22 miljoniem
Pētījumā atklāts, ka galvenā motivācija bioloģiskās pārtikas izvēlē eiropiešiem ir rūpes par vidi. Tam seko vēlme izvairīties no ģenētiski modificētiem produktiem, kā arī produktiem, kas satur pesticīdu atliekvielas.
Tāpat eiropieši vēlas uzturā lietot sezonālus vietējos produktus, un tiem ir būtisks bioloģiskās lauksaimniecības ilgtspējas aspekts.
Lielākoties eiropieši bioloģisko pārtiku pērk specializētajos bioloģiskās un ekoloģiskās pārtikas veikalos, lielveikalos, kā arī tiešā ceļā no bioloģiskajiem zemniekiem. Tāpat eiropieši mēdz pieteikties regulārai bioloģisko pārtikas grozu, kuros ir dažādu pārtikas produktu izlase, saņemšanai no bioloģiskajiem zemniekiem, kā arī iegādāties bioloģisko pārtiku internetā.
Salīdzinoši vairāk bioloģisko pārtiku 2013.gadā patērēja Vācijā, Francijā, Anglijā un Itālijā. Savukārt vairāk līdzekļu bioloģiskajai pārtikai uz vienu iedzīvotāju gadā atvēlēja Dānijas (163 eiro), Luksemburgas (157 eiro), Austrijas (127 eiro) , Zviedrijas (106 eiro) un Vācijas iedzīvotāji (93 eiro).
Kopumā visā ES bioloģiskā pārtika veidoja 1% no kopējā pārtikas apgrozījuma. Latvijā šis rādītājs saskaņā ar pētījuma datiem bija 0,2%, bet visaugstākais tas bija Dānijā - 8% un Austrijā 6,5%.
Populārākie bioloģiskie produkti Eiropā ir svaigie augļi un dārzeņi - Itālijā, Īrijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā tie veido apmēram piekto daļu no visa bioloģisko produktu apgrozījuma.
Ziemeļeiropas valstīs ir liels bioloģisko piena produktu īpatsvars, savukārt Beļģijā, Nīderlandē, Somijā un Francijā īpaši veiksmīgi ir bioloģiskie gaļas produkti, kas veido apmēram 10% no visiem bioloģiskajiem produktiem. Būtiska bioloģiskās pārtikas tirgus daļa Horvātijā un Francijā ir bioloģiskie dzērieni, īpaši vīns, kas veido vairāk nekā 10% no visa tirgus.
ES atrodas aptuveni astotā daļa pasaules bioloģisko saimniecību - 260 000, un 2013.gadā tajās apstrādāja aptuveni desmit miljonus hektāru zemes. Lai arī bioloģiskās pārtikas pieprasījums galvenokārt koncentrējas Eiropā un Ziemeļamerikā, tās ražošana galvenokārt notiek Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, kur atrodas divas trešdaļas jeb aptuveni divi miljoni bioloģisko saimniecību.
Kā norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, bioloģiskās pārtikas apgrozījums audzis visās ES valstīs un tā ir laba zīme gan Latvijas augošajam bioloģiskās pārtikas patērētāju lokam, gan bioloģiskajiem lauksaimniekiem.
Patērētājiem tas nozīmē pakāpenisku bioloģiskās pārtikas cenu samazināšanos un drošību par bioloģisko produktu īstumu, jo to nodrošina visā Eiropā vienots tiesiskais regulējums, lauksaimniekiem - attīstību un stabilitāti, ko dod ES finanšu instrumenti lauksaimnieku atbalstam.
Pētījumu "Bioloģiskās lauksaimniecības pasaule 2015" ("The world of organic agriculture 2015") publicējis Bioloģiskās lauksaimniecības izpētes institūts sadarbībā ar Starptautisko Bioloģiskās lauksaimniecības kustību federāciju un citiem partneriem.
Uz sarakstu
