Pētnieks: Naida noziegumi ietekmē ne vien upuri, bet visu kopienu
Viņš norādīja, ka Eiropā un citviet pasaulē naida noziegumi tiek konstatēti arvien biežāk un tie ir milzīga globāla sabiedrības veselības problēma.
Pētnieks skaidroja, ka naida noziegumiem ir vērā ņemama telpiskā ietekme, jo tie iespaido cilvēka pārvietošanos telpā, piemēram, pa pilsētu. "Cilvēki ir ierobežoti savā kustībā, izvairoties no vietām, kur var notikt atkārtota viktimizācija. Turklāt telpiskā ietekme, ko rada naida vardarbība, iespaido ne tikai upurus, bet arī tos, kam ir tāda pati sociālā identitāte. Viņi var izvairīties no šīm vietām, savās galvās paturot tādas kā iekšējās kartes, kur atzīmētas vietas, kurās nedrīkst parādīties," stāstīja Iganskis.
Kā norādīja pētnieks, naida noziegumu gadījumos cilvēkiem uzbrūk nevis personisko, individuālo īpašību dēļ, bet tālab, ka viņi pieder kādai grupai. Citi grupai piederošie to saprot un tālab jūtas iebiedēti. Savukārt naida noziegumiem mēdz sekot grupai piederošo izbraukšana no valsts, kur šie noziegumi notikuši, jo upuri jūt tur valdošo naida un vardarbības klimatu.
"Naida vardarbība ir ar dziļāku telpisku ietekmi. Fenomenam ir gara vēsture, bet, skatoties Eiropas vēsturē, etniskās, reliģiskās identitātes padarīšana par ko sliktu ir radījusi naida vardarbību, kas izraisa cilvēku migrāciju. Pilsoņu karos un citos karos naida vardarbība ietekmē ne vien karā iesaistītos, bet arī citus, un tas redzams Sīrijā," stāstīja Iganskis. Viņš arī norādīja uz tādu specifisku naida noziegumu kā vardarbību pret sievietēm, kas figurē daudzos konfliktos.
Pētnieks uzsvēra, ka naida noziegumiem uz upuriem ir smagāka emocionālā un psiholoģiskā ietekme nekā cita rakstura pāridarījumiem, tālab ir valstis, kur par šāda satura noziegumiem tiek piešķirti bargāki sodi. "Naida noziegumu upuri vairāk runā par emocionāli psiholoģisko pārdzīvojumu, depresiju, miega traucējumiem, baiļu un nedrošības sajūtu un citām negatīvām blakusparādībām - ja salīdzina naida noziegumu upurus ar citu noziegumu upuriem, naida noziegumu upuriem biežāk novērojami posttraumatiskā stresa simptomi," sacīja Iganskis.
Naida noziegumiem ir arī teroristiskas sekas, jo pārējie kopienai vai sociālai grupai piederīgie var saprast, ka viņi var būt nākamie upuri, un porttraumatiskā stresa simptomi izplatās kopienā, akcentēja Iganskis. Arī Latvijā veiktajos pētījumos ir konstatētas šīs sekas, viņš piebilda.
"Naida vardarbība rada vēstījumu, ka nozieguma upuri sabiedrībā nav gaidīti, viņi netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem. Tie nav personiski uzbrukumi, tiek uzbrukts viņu identitātei. Tālab daudzi mēģina identitāti slēpt, palikt neredzami pūlī," stāstīja pētnieks.
Runājot par darbu ar naida noziegumu veicējiem, pētnieks sacīja, ka viņu motivācija joprojām nav līdz galam izpētīta. "Mēs iztēlojamies, ka vairums rasistu ir neonacisti, aizspriedumaini cilvēki, kas par upuriem izvēlas cilvēkus iepriekš plānotos noziegumos. Taču tā nav, vairums noziedznieku ir ļoti parasti cilvēki, kas dzīvo parastu dzīvi, kas nereti ir problemātiska. Un viņu dzīves kontekstā var saprast, kā viņi par tādiem kļuvuši, - šie cilvēki savā dzīvē nes dažādus ievainojums un tad, kad jūtas apvainoti, sāk lamāties un vicināt dūres," stāstīja Iganskis.
Pētnieks arī piebilda, ka, pēc policijas datiem, Apvienotajā Karalistē no 20 noziegumiem viens ir naida noziegums, bet realitātē naida noziegumu skaits varētu būt četras reizes lielāks par reģistrēto.
Savukārt Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska, ieskicējot Latvijas situāciju, pastāstīja, ka Latvijā ik gadu tiek ziņots par aptuveni 20 gadījumiem, no kuriem 19 ir naida kurināšana, bet viens ir saistīts ar vardarbību. Viņa, tāpat kā Iganskis, norādīja, ka šie dati neatspoguļo reālo situāciju.
Uz sarakstu
