Pētnieks: Tā dēvētie interneta troļļi neatstāj lielu ietekmi uz Latvijas sabiedrību

Diskusijā par sociālajiem medijiem, vai tie ir draudi, vai arī iespēja, Daugulis, balstoties uz pētījumu rezultātiem, norādīja, ka tā sauktā "troļļošana" Latvijas mediju portālos ir aktīvāk redzama pie rakstiem, kuros notiek aktīvas diskusijas komentāru sadaļā. Tā, piemēram, Latvijas portālos esošajās komentāru sadaļās uzbrukumi NATO ir kļuvuši salīdzinoši agresīvi, savukārt jautājumos par Eiropas Savienību (ES) parādās izglītojošais aspekts, kurā tā dēvētais trollis mēģina radīt šaubas par ES mērķiem un vērtībām, kā arī mēģina uzdot retoriskus jautājumus par ES patiesajiem rīcības iemesliem un to ietekmi uz attiecīgo valsti.

Daugulis arī vērsa klātesošo uzmanību, ka šāda veida informācijas publicēšanai tiek izmantotas dažādas platformas, sākot ar sociālajām vietnēm "Twitter" un "Facebook", beidzot ar tīmekļa vietni, tiešsaistes skaidrojošo vārdnīcu "Wikipedia", kur regulāri novērojami centieni mainīt informāciju, bieži vien izmantojot vienas un tās pašas IP adreses. Šo informāciju savukārt tālāk var izmantot cilvēki, kuri neiedziļinās saturā un iemeslos, kādēļ attiecīgā informācija ir pievienota vai arī izmainīta. Tāpat ievainojama sabiedrības daļa ir vecāka gadagājuma cilvēki, pauda pētnieks.

Lai mainītu situāciju, Daugulis rosināja izglītot sabiebrību, ļaujot tai analizēt pieejamo informāciju un tās avotus. Pētnieks arī skaidroja, ka ir dažādi informācijas izplatīšanas veidi, viens no tiem ir pievienot pie rakstiem un viedokļiem saiti uz video, kas iedzīvotājos rada emocijas. Daugulis gan uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība zināmā mērā ir rezistenta pret šāda veida informāciju, taču brīdināja, ka tas viss var radīt arī sava veida plaisu sabiedrībā. "To visu nevar risināt tikai ar tehniskiem veidiem, filtriem. Nepieciešama sabiedrības izglītošana," uzsvēra pētnieks.

Šobrīd Latvijas likumi neparedz atbildību par "troļļošanu".

Uz sarakstu