Prokurors Leja nedomā, ka oligarhu lieta ir izgāzusies
Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja nedomā, ka viņa lēmums nesaukt pie kriminālatbildības ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") automātiski nozīmē, ka tā dēvētā oligarhu lieta būtu izgāzusies.
Leja aģentūrai LETA pastāstīja, ka likums neparedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tiesības pārsūdzēt viņa lēmumu amatā augstākstāvošam prokuroram. Arī izbeigtajā kriminālprocesa daļā par tirgošanos ar ietekmi cietušā statuss nevienai personai nebija piemērots, līdz ar to arī cietušais nevar vērsties prokuratūrā.
Prokurors nedomā, ka abi viņa lēmumi - izbeigt kriminālprocesu un nodot lietu papildu izmeklēšanai - nozīmē, ka savulaik pompozi sāktā lieta būtu izgāzusies.
"To nekādā ziņā nevar teikt, jo lēmums par izbeigšanu jau skar ļoti, ļoti nelielu daļu. Visā pārējā - lielākajā - daļā izmeklēšanai jāturpinās. Ir jautājumi, kas nav skaidroti līdz galam, vai arī nav pietiekamu pierādījumu. Lieta ir diezgan apjomīga, piemēram, tiesiskās palīdzības lūgumu izsūtīšana automātiski nenozīmē, ka Latvija uzreiz uz tiem saņem atbildes," norādīja Leja.
Vaicāts, vai KNAB atpakaļ nodotajā lietā konstatētie trūkumi ir viegli novēršami, Leja atbildēja: "Tas ir relatīvi - vienam liksies viegli, otram nē. Par konkrētām izmeklēšanas darbībām, kas uzdotas, es informāciju nevaru sniegt, jo tas ir izmeklēšanas noslēpums."
Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums pieņemts arī attiecībā uz Šleseru.
Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA "Mediju nams". Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, uzskatīja izmeklētājs.
Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzēta atbildība tikai tad, ja lūgums prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu ir saistīts ar piedāvājumu nodot kādu labumu kā atlīdzību par prettiesisku ietekmēšanu.
Izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, norāda prokuratūra.
Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem - izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos - ir pieņemts lēmums krimināllietu atgriezt KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo šobrīd nav pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Kad KNAB saņems prokurora lēmumu, tad arī varēs lemt par tālāko rīcību, aģentūrai LETA teica KNAB preses pārstāve Laura Dūša.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Uz sarakstu
