Šadurskis mudina pilnībā pāriet uz izglītību latviešu valodā
Kā aģentūru LETA informēja deputāta padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Mārtiņš Langrāts, pagājuši desmit gadi, kopš notikusi pārēja uz mācību procesu daļēji latviešu valodā vispārizglītojošajās mazākumtautību vidusskolās.
Deputāts uzskata, ka ir laiks pilnīgai pārējai uz mācību procesu latviešu valodā. "Ir pienācis laiks turpināt iesākto izglītības procesa latviskošanu. Valsts finansēta izglītība tikai latviešu valodā ir mūsu ceļš pašapzinīgas un patstāvīgas nācijas attīstībai ilgtermiņā. Mūsu pienākums šodien ir rūpēties un radīt nosacījumus krievvalodīgajiem Latvijā, lai pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk spētu iejusties un integrēties latviskajā vidē," akcentē Šadurskis.
Viņaprāt, divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājīgas un spēcīgas valsts attīstībai. Eiroparlamenta deputāts piedāvā pakāpeniski veikt pāreju uz latvisku valsts finansētu izglītību. No 2015.gada valsts skolās 1.klasē mācītos tikai latviski, no 2016.gada jau 1. un 2.klasē mācītos latviski, tā secīgi veicot pilnīgu pārēju mācību procesam latviešu valodā, klāsta Šadurskis.
"Ir svarīgi jau 2014.gadā piecgadīgos un sešgadīgos bērnus sagatavot, lai viņi bez pūlēm varētu sākt mācības skolā latviski. Valstij mazākumtautībām būtu jānodrošina iespēja savā dzimtajā valodā apgūt trīs priekšmetus - dzimto valodu un literatūru, kā arī ētiku vai kristīgo mācību sākumskolā. Pārējai apmācībai jānotiek latviešu valodā," uzsver deputāts.
Šadurskis ir pārliecināts, ka no šādām izmaiņām ieguvums būs visai sabiedrībai, jo izglītības process valsts valodā ir efektīvākais ceļš sabiedrības integrācijai un tas veido monolītu, latvisku vienkopienas valsti. "Sekmīga izglītības apguve valsts valodā veicina ikviena cittautības iedzīvotāja ātrāku un pilnvērtīgu integrāciju, ciešāku saiti ar valsti, jebkādu barjeru izzušanu darba tirgū," uzskata deputāts.
Pēc viņa domām, izglītība tikai valsts valodā sniegs iespēju rast papildu līdzekļus pedagogu atalgojumam. "Ja vienā ielā atrodas pustukšas krievu un latviešu plūsmas skolas, tad tā ir iespēja izveidot vienu latvisku skolu un ietaupītos līdzekļus novirzīt pedagogu atalgojumam. Jāpiebilst, ka šādu valsts finansētu divvalodīgu - luksusa - izglītības sistēmu nespēj atļauties neviena no Eiropas pārtikušajām valstīm," skaidro Šadurskis.
Tāpat izglītības latviskošana ļautu straujāk tuvināt pedagogu atalgojumu vidējam līmenim Eiropā, kas esot ar koeficientu 1,2-1,3 no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Latvijas apstākļos tie būtu aptuveni 700 lati atbilstoši pašreizējam vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā. Izglītība tikai valsts valodā sekmēšot arī izglītības kvalitāti, ko veicināšot gan iespējas palielināt pedagogu atalgojumu, gan konkurence.
Uz sarakstu
