Saeimas komisija atbalsta Bičkoviča kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam
Par Bičkoviča kandidatūru balsoja septiņi deputāti, bet pret - trīs. Bičkoviča kandidatūru neatbalstīja "Vienotības" un Latvijas Reģionu apvienības deputāti.
Galavārds par izvirzīto kandidātu būs jāsaka Saeimai. Plānots, ka pozitīva parlamenta lēmuma gadījumā tas stāsies spēkā 16.jūnijā.
Komisijas locekle un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa komisijas sēdē norādīja, ka vēlas AT priekšsēdētāja amatā redzēt tiesu sistēmas līderi. "Tas, ko es sagaidu no AT priekšsēdētāja, Tieslietu padomes priekšsēdētāja, ka viņš ir līderis tiesu sistēmā un viņš nāk, nevis parlaments, un mēģina pierādīt, ka šādi vai tādi uzlabojumi veicami. Mani koalīcijas partneri lieto apzīmējumu, ka ir labi kandidāti, bet varbūt šajā sistēmā, kad ar uzticību tiesu varai nav tik ļoti labi, mēs gribētu redzēt izcilu kandidātu," uzsvēra Āboltiņa.
Tas, ka daļa AT plēnuma dalībnieku atturējās nodot balsi par Bičkoviču, liecina, ka varbūt ir arī vēlme pēc citādām darba metodēm un aktīvākas rīcības, piebilda "Vienotības" līdere.
Bičkovičs pēc komisijas sēdes izskatījās priecīgs un, taujāts par parlamenta balsojuma prognozi, žurnālistiem sacīja, ka viņam ir grūti nodarboties ar zīlēšanu, taču neslēpa gandarījumu, ka Juridiskā komisija respektējusi AT plēnuma un Tieslietu padomes priekšlikumus par viņa kandidatūru.
AT priekšsēdētājs norādīja, ka kritiku izteikuši arī viņa paša kolēģi un viņš nekad no tās nav norobežojies. "Ir, protams, lietas, kas izdevušās un kas mazāk izdevušās. Bet jautājums ir par to, vai iepriekšējā darbība bijusi tāda, kas prasa tādu radikālu apturēšanu [..]. Ja sistēma ir vērsta uz attīstību, tad, izrunājot lietas, kas izdevušās, kas nav izdevušās, var turpināt otro darba cēlienu pildīt," uzsvēra Bičkovičs.
Bičkovičam šķiet, ka lietas ir veiktas pēc labākā godaprāta un viņam nav pamata kaunēties.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka AT plēnumā 24.aprīlī tiesneši par AT priekšsēdētāja kandidātu izvirzīja pašreizējo tiesas priekšsēdētāju Bičkoviču.
Par viņa kandidatūru nobalsoja 23 tiesneši, savukārt par otru kandidātu - Administratīvo lietu departamenta tiesnesi Andri Guļānu - savu balsi atdeva 15 tiesneši. Pret Bičkoviču nobalsoja 15 tiesneši, bet Guļānu - 23. Divi tiesneši balsojumā atturējās. Plēnumā piedalījās 40 tiesneši.
AT tiesneši izlemšanai plēnumā bija pieteikuši divus amata kandidātus - Bičkoviču un Guļānu, kurš arī savulaik vadījis AT. Tieslietu padome iepriekš atbalstīja abu AT tiesnešu izvirzīto kandidātu virzīšanu AT priekšsēdētāja amatam.
No Bičkoviča prezentācijas plēnumā un šodien Saeimas komisijā izriet, ka starp viņa prioritātēm nākamajiem septiņiem gadiem ir Tieslietu padomes lomas stiprināšana un funkciju paplašināšana, AT reformas noslēgums, mehānisma ieviešana lietu uzkrājuma samazināšanai, kā arī tiesu sistēmas komunikācijas stratēģija. Vēl starp viņa prioritātēm būs tiesnešu atbildība par tiesu sistēmas reputāciju.
Bičkovičs AT vada kopš 2008.gada, savukārt Guļāns bija AT priekšsēdētājs no 1994.gada līdz 2008.gadam. Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" turpmāk AT priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi un viena un tā pati persona var būt par AT priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Uz sarakstu
