Solomatins: "Latvijas kuģniecības" problēmas saistāmas ar tirgus krīzi
Viņš noraidīja tā saucamo informēto cilvēku apgalvojumus, ka kompānijas "Latvijas kuģniecība" pārvaldījumā bijusi nauda, kura īstenībā glabājās nevis tās kontos, bet gan akcionāru kabatās, izmantojot sarežģītas kuģu fraktēšanas shēmas. Vienlaikus bijušais "Latvijas Naftas tranzīta" valdes priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka "zināma patiesība" šajos apgalvojumos tomēr ir.
"Bijusī "Latvijas kuģniecības" vadība arī ierosināja tiesu lietas, kas bija saistītas ar nepietiekami caurskatāmu fraktēšanas procesu. Manuprāt, kuģniecības problēmas nav tik tieši saistītas ar fraktēšanu, bet lielākoties ar tirgus krīzi, jo salīdzinājumā ar 2007.gadu tirgus ir ļoti krities. Viens no piemēriem ir kuģniecības pasūtīto kuģu vērtības izmaiņas. Būvniecības līguma noslēgšanas brīdī viens kuģis maksāja 50 miljonus dolāru (25,7 miljonus latu), no šīs summas 35 miljonus dolāru (17,99 miljonus latu) piešķīra banka. Savukārt, kad krīzes ietekmē viena kuģa vērtība samazinās no 50 miljoniem dolāru līdz 35 miljoniem dolāru, banka, protams, pieprasa atgriezt daļu finansējuma un palielināt nodrošinājuma apjomu," sacīja Solomatins. Kuģniecības kredītu slogs pārsniedza 400 miljonus dolāru (205,6 miljonus latu), kas arī noveda pie nopietnām finanšu problēmām.
Solomatins apgalvo, ka pirms krīzes kuģniecības darbība ir bijusi visai ienesīga, dažkārt gada peļņa sasniegusi desmitiem miljonu dolāru (5,14 miljonus latu). "Šie līdzekļi veidoja finanšu rezervi, kas gadījumā, ja tā paliktu kuģniecības rīcībā, palīdzētu kompānijai pārdzīvot grūto laiku. Taču šie līdzekļi tika izmantoti daudzu nekustamā īpašuma objektu iegādei - "Preses nama", "Rīgas līča" un citu. Šie aktīvi pašlaik nenodrošina kuģniecību ar līdzekļiem, turklāt tos nav iespējams pārdot, jo tie iesaistīti tiesvedībā. Šī nekustamā īpašuma iegāde ir aprijusi drošības spilvenu, kas bija Latvijas kuģniecības rīcībā uzkrājumu veidā. Tieši tāpēc "Latvijas kuģniecība" ir nonākusi tik sarežģītā finansiālajā situācijā," uzsvēra uzņēmējs.
Kas attiecas uz fraktēšanu, problēmas tika galvenokārt uzpūstas "atsevišķu akcionāru konfliktu" dēļ. Solomatins uzsvēra, ka viņš pats nav bijis saistīts ar kuģu fraktēšanu, kā arī nav nodarbojies ar fraktēšanas politiku un operatīvo kuģniecības darbību, bet gan piedalījies budžeta un lielu stratēģisku jautājumu apstiprināšanā.
"Fraktēšana ir ļoti sarežģīts jautājums. Teiksim, jums ir variants - atdot kuģi par 10 000 dolāru (5140 latiem) dienā uz vienu mēnesi vai par 9000 dolāru (4626 latiem) dienā uz vienu vai diviem gadiem. Kompānijai ir jāstrādā gadiem, nevis vienu mēnesi. Uzņēmums nevarētu izdzīvot, izīrējot visus kuģus uz mēnesi vai diviem un tad atkal meklējot jaunus klientus, tam ir nepieciešami ilgtermiņa ienākumu avoti un iespēja plānot savas finanšu plūsmas ilgtermiņa perspektīvā," sacīja uzņēmējs, piebilstot, ka tieši šī iemesla dēļ kuģi tika izīrēti ilgākam laikam.
Uz sarakstu
