Talsos rosina pārveidot amatiermākslas kolektīvu vadītāju algu kritērijus

Kā pilsētas informācijas portālu Talsi24.lv informēja Talsu novada pašvaldības Komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska, Vilsons uzskata, ka jāstrādā pie tā, lai jaunā atalgojuma sistēma būtu orientēta uz darba rezultātiem. Tas būtu panākams, ja mainīgā kolektīvu vadītāju atalgojuma daļa būtu atkarīga no kolektīva sasniegumiem un kvalitātes. Iepazīstoties ar faktisko atalgojumu 2014.gadā, secināts, ka situācija šajā jautājumā nav viennozīmīga un ne vienmēr ir skaidrs par kādiem nopelniem atsevišķiem kolektīvu vadītājiem noteiktas piemaksas darba algai.

Talsu novada dome 2011.gadā apstiprināja nolikumu, kurā noteikti kolektīvu kvalitātes vērtēšanas nosacījumi un kolektīva personāla (vadītāja, speciālista, koncertmeistara) darba samaksas kritēriji. Neilande-Frīdenberga norādīja, ka šis nolikums, savulaik novitāte Latvijas mērogā, ir novecojis, un tajā jāveic būtiskas izmaiņas. Neilande-Frīdenberga uzskata, ka esošajā nolikumā jāizstrādā detalizēti, pārbaudāmi un izmērāmi kolektīvu kvalitātes kritēriji to sadalījumam pa kategorijām. Tāpat nepieciešams precizēt kolektīva personāla darba samaksas kritērijus – noteikt citādāku proporciju mainīgajai algas daļai, to palielinot abilstoši kolektīva kategorijai. Šobrīd kolektīvu vadītāja algas mainīgā daļa visiem ir noteikta vienādi - 40%. "Mūsdienās publika vairs neprasa pasākumu kvantitāti, bet gan to kvalitāti. Esošā atalgojuma sistēma to neveicina," viņa pauda.

Lai gan pašvaldība finansē arī brīvā laika pavadīšanas kolektīvus (piemēram, līnijdejas vai senioru dejas), Dziesmu un deju svētku likums paredz – prioritāri atbalstāmi amatiermākslas kolektīvi, kas nodrošina Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību. Veidojot jaunu nolikumu, pašvaldības līmenī būs jāvienojas par darba samaksu un tās apmēru šo kolektīvu vadītājiem. 2015./2016.gada sezonā darba algas fonds iepriekš minētajiem kolektīviem ir 5521 eiro.

Vēl viens jautājums, kas jārisina, ir kolektīvu darbības sezonas ilgums un sezonas ilguma noteikšanas kārtība – šobrīd tā nav definēta arī valstiskā līmenī. Talsu novadā ar kolektīvu vadītājiem tiek slēgts līgums uz noteiktu laiku (8 – 10 mēnešiem) par sezonas rakstura darba veikšanu. Saskaņā ar Darba likumu šāda veida līgums nevar būt ilgāks par desmit mēnešiem viena gada laikā.

No klātesošajiem kolektīvu vadītājiem izskanēja dažādi viedokļi par pārrunātajiem jautājumiem. Talsu pūtēju orķestra vadītājs Raitis Rērihs norādīja uz to, ka amatiermākslas kolektīvi ir ļoti dažādi, tāpēc priekšnosacījums, lai jaunais nolikums būtu veiksmīgs, ir visu iepriekšminēto jautājumu izrunāšana individuāli ar katras amatiermākslas jomas metodiskās apvienības vadītāju. Talsu deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja Lita Freimane izteica priekšlikumu pulcēties darba grupās, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kuriem šobrīd nav viennozīmīgas atbildes. Viņa uzsvēra, ka esošā atalgojuma sistēma būtu jāmaina, citādi pēc kāda laika vairs nebūs kas strādā. Vairāki vadītāji norādīja uz to, ka esošais atalgojums ir tik niecīgs, ka, sarēķinot visus izdevumus, dažiem pat nākas piemaksāt par kolektīva vadīšanu. Sāpīgs jautājums atsevišķiem kolektīviem ir jaunu tērpu iegāde, tāpat jautājumi radās par to, kāpēc vienas nozares kolektīvu vadītājiem, kuri dzīvo ārpus novada robežām, tiek kompensēti transporta izdevumi, un kāpēc viena pagasta pārvalde katru gadu atvēl papildu līdzekļus, piemēram, nošu iegādei, bet cita pārvalde šādus līdzekļus nav paredzējusi.

Vilsons sapulces noslēgumā teica, ka nozares piesaukto problēmu cēlonis daļēji ir rezultāts tam, ka kopš novada izveides nav izstrādāta kultūras un kultūrpolitikas stratēģija. Stratēģijas un jauna amatiermākslas kolektīvu darba samaksas nolikuma izstrāde būs viens no Kultūras, sporta un tūrisma centra darāmajiem darbiem. "Šīs sapulces mērķis bija jūs pamodināt un ievadīt diskusiju par jautājumiem, kurus tuvā nākotnē risināsim", viņš rezumēja.

2015./2016.gada sezonā Talsu novadā darbību uzsāka 75 amatiermākslas kolektīvi:

Kori – 10

Tautas deju kolektīvi – 9

Pūtēju orķestris – 1

Folkloras kolektīvi un tautas mūzikas kolektīvs – 3

Amatierteātri – 13

Vokālie ansambļi – 19

Lietišķās mākslas kolektīvi – 9

Pasaules un mūsdienu deju grupas – 4

Līnijdeju grupas – 5

Mākslas un foto studijas – 3.

Uz sarakstu