Uldis Katlaps: bez pārmaiņām izglītības jomā neiztikt

Pilsētas informācijas portāls Talsi24.lv piedāvā Initas Fedko veidoto interviju ar Uldi Katlapu, Talsu novada izglītības pārvaldes vadītāju.

* Kā šis valdības lēmums ietekmēs Talsu novada izglītības iestādes?

Pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kā tiek uzņemti vispārizglītojamie mācību iestādēs, skars arī Talsu novadu. Tie paredz, ka Talsu skolu 10.klasēs jābūt vismaz 18 skolēniem. Talsu 2.vidusskola, Talsu Valsts ģimnāzija un Talsu novada vakara un neklātienes vidusskola šos kritērijus izpilda. Vērtējot tālāko perspektīvu, šobrīd nekas neliecina, ka šajās izglītības iestādēs 10.klasē nebūs vismaz 18 skolēnu.

Nākamais punkts vēstī par uzņemšanu vidusskolas klasēs skolās ārpus Talsu pilsētas. Divus gadus 10.klasē būs jābūt vismaz desmit skolēniem vai visā vidusskolas posmā 27 izglītojamajiem. Savukārt 2018.gada 1.septembrī spēkā stāsies pilnā noteikumu redakcija. Tā paredz Talsu pilsētas skolās 18 audzēkņus 10.klasē, bet ārpus Talsiem 10.klasē būs jābūt vismaz 12 skolēniem vai kopējam skaitam vidusskolas posmā – 32. Noteikumi ārpus Talsiem attiecas uz Valdemārpils un Sabiles vidusskolu. Sabiles vidusskolas statuss, lai arī tika pieņemts lēmums šogad 10.klasē skolēnus vairs neuzņemt, nav likvidēts. Šobrīd noteiktajiem kritērijiem neatbilst Sabiles vidusskola, tādēļ tā, visticamāk, no 2017.gada 1.septembra kļūs par pamatskolu. Savukārt Valdemārpils vidusskolā minimālais skolēnu skaits ir, kopumā Valdemārpilī vidusskolas posmā mācās 52 audzēkņi.

* Kā vērtējat pieņemtos noteikumus?

Divējādi. Piekrītu, ka, ja ir valsts finansējums, tad ir nepieciešams noteikt minimālo skolēnu skaitu. Nav pareizi, ka vidusskolu saglabāšana notiek uz pamatskolas skolēnu pienestā finansējuma rēķina. Tomēr, manuprāt, bija jābūt iespējai, pašvaldībai piešķirot nepieciešamo finansējumu, saglabāt vidusskolu, ja tā saredz skolas perspektīvu.

* Skolēnu skaita ierobežojumi būtu jānosaka arī pamatskolām?

Ja tie būtu, tad arī pašvaldībām būtu vieglāk pieņemt lēmumus. Šobrīd valsts bieži vien pasaka: skolu tīkls ir pašvaldības kompetencē. Juridiski tā ir, bet, ja skolēnu skaits ir mazs, pašvaldībai ir grūti izšķirties par skolas slēgšanu. Minimālo skolēnu skaitu varētu noteikt arī pamatskolām, paredzot arī citus nosacījumus, piemēram, apvienotās klases, papildu finansējumu no pašvaldības. Pamatskolās drīkst būt apvienotās klases, bet vidusskolā tās nav pieļaujamas.

* Runājot par izglītības kvalitātes celšanu, vai apvienotās klases ir viens no punktiem, kas to veicina?

Tas ir diskutējams jautājums. Daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagogiem.

* Vai apvienotās klases nav ieviestas tikai tāpēc, lai mākslīgi noturētu skolas, nevis domājot par izglītības kvalitāti?

Kādreiz arī bija apvienotās klases, nav jau teikts, ka tas bija slikti. Apvienotajām klasēm, ja ir atbilstošas skolotāja un paša bērna individuālās īpašības, ir arī kāda priekšrocība – jaunākais bērns nereti mēģina sasniegt vecākā bērna iemaņas. Tradicionālajā izpratnē, protams, labāk ir, ka nav apvienoto klašu. Tomēr nevar pateikt, ka tās ir sliktas. Ir apvienotās klases, kur mazākie atkarībā no viņu individuālajām īpašībām attīstās ļoti labi, tomēr arī skolotājam ir jāpielāgojas šādam darbam.

* Nesen arī "Re: Baltica" veica pētījumu par izglītības kvalitāti. Tajā atklājās, ka lauku skolu bērniem ir daudz zemāks zināšanu un prasmju līmenis nekā pilsētas skolu audzēkņiem. Kāda situācija ir Talsu novadā?

Situācija mūsu skolās, salīdzinot ar republikas kopējo līmeni, ir līdzvērtīgāka, atšķirība nav tik krasa. Atšķirība starp pagastu skolēniem un Talsu pilsētas skolēniem ir mazāka, nekā, piemēram, atšķirība starp pagastu skolēniem un Rīgas pilsētas skolēniem. Plūsma allaž ir tendēta uz centru, uz turieni nereti dodas skolēni, kuru vecāki strādā konkrētajā teritorijā vai tuvu tai. Arī no Talsiem bērni dodas mācīties uz Rīgu, tā veidojot attiecīgās skolas konkurētspēju. Tāpat arī tie bērni, kas no novada skolām dodas uz Talsu izglītības iestādēm, vairo attiecīgo mācību iestāžu potenciālu. Bērni laukos nav mazāk spējīgi, vienkārši viņu vecākiem bieži vien nav tik daudz iespēju nodrošināt papildu attīstībai nepieciešamo, piemēram, interešu izglītību. Līdz ar to veidojas noslāņojums. Noteikti nevar apgalvot, ka lauku skolās ir sliktāka pedagogu darbība. Nedaudz lielāka ietekme ir tieši skolēnu sastāvam, kas mācās konkrētajā skolā, nevis skolotājiem.

* Cik nozīmīga ir izglītības iestāžu filiāļu darbība?

Šobrīd Talsu novadā darbojas Talsu 2.vidusskolas filiāle Laidzē, Laucienes pamatskolas filiāle Dursupē un Upesgrīvas internātpamatskolas struktūrvienība Valgalē. Valdgales filiāle, kur tiek īstenots darbs ar bērniem ar speciālām vajadzībām, darbojas labi, arī skolēnu skaits ir stabils. Valsts ir pieņēmusi noteiktu virzību, kā attīstīt skolu un pedagogu finansēšanas modeli. Tieši tādēļ attiecīgajā situācijā Talsu novads izvēlējās veidot skolu filiāles. Pēc brīža dažādu spiedienu ietekmē valstiskos lēmumos tika mainītas pamata nostādnes. Šobrīd ir pienākusi situācija, kad, šīm filiālēm darbojoties, finansējuma ziņā esam daudz neizdevīgākā pozīcijā. Zaudējam vairāk, nekā iegūstam. Skolas, kur nav izveidotas filiāles, pēc jaunā modeļa principiem saņems tikai nedaudz mazāku naudas apmēru nekā skolas ar filiālēm, kur aptuveni tāds pats naudas apjoms paredzēts kopā ar filiāli. Brīdī, kad tika izveidotas filiāles, spēles noteikumi bija pilnīgi citi.

* Kādā stadijā patlaban ir pedagogu atalgojuma modelis?

Ministru prezidente presē ir izteikusies, ka šādam modelim ir jābūt. Ļoti uzticos Izglītības un zinātnes ministrijai, neapšaubu to, ka viņi strādā pēc labākās sirdsapziņas. Nav pamatojuma uzskatīt, ka šie speciālisti vēlas sabojāt izglītības jomu valstī. Jārēķinās, ka nosacījumi izglītības jomā mēdz mainīties ļoti ātri – nereti tas pašvaldībai traucē sekmīgi darboties. Arī filiāļu jautājumā – pieņēmām lēmumu tās izveidot, paļaujoties uz valsts nostāju, bet tagad ieguvējs ir tas, kurš to nav izdarījis. Izglītības jomā virzienu kuģi nevar tik ātri pagriezt.

* Cik tikumiskas ir mūsu skolas? Vai mums ir problēmas šajā sakarā?

Jebko var novest līdz absurdam. Ja cilvēks ar samaitātu domāšanu analizē latviešu tautasdziesmas, tad katra no tām ir netikumīga, ko var lasīt tikai no 16 gadu vecuma. Arī par šiem jautājumiem skolā ir jārunā, citādi bērni ir jāievieto krātiņā, no kā var izlaist tikai tad, kad viņi ir sasnieguši noteiktu juridisko vecumu. Tas ir jautājums par to, ko katrs uzskata par tikumīgu, tāpat par to, kas ir pieklājīgi un kas ne. Ir daudz elementu, ko agrāk uzskatīja par nepieklājību, bet kas tagad jau ir norma.

Uz sarakstu