UR atteicis reģistrēt Girsa un Osipova portālu
Girss par atteikumu uzzinājis telefoniski, līdz ar to pagaidām viņam nav zināmi atteikuma iemesli. Par tiem viņš zināšot rīt, kad saņems oficiālu vēstuli par UR lēmumu.
LETA jau ziņoja, ka gadījumā, ja UR atteiks reģistrēt partijas minēto personu portālu "www.zarya.lv" kā masu informācijas līdzekli, tad to varētu reģistrēt kādā citā Eiropas valstī.
Girss aģentūrai LETA skaidroja, ka arī atteikuma gadījumā portāls turpinās strādāt un biedri jau izskata variantu atteikuma gadījumā portālu, kas darbotos kā masu informācijas līdzeklis, reģistrēt Beļģijā vai Holandē. Tomēr Girss cer, ka UR neatteiks reģistrēt minēto portālu, jo jau līdz šim tiesu prakse esot pierādījusi, ka nepamatoti UR atteikumi tiek atcelti ar tiesas lēmumu. Tāpat, ja tiks saņemts atteikums, Girss neizslēdz iespēju vērsties tiesā, lai valsts atmaksātu līdzekļu zaudējumu, ko portālam nebūs izdevies piesaistīt, pateicoties reģistrācijas trūkumam.
Girss norādīja, ka jau ir personas, kuras gatavas ieguldīt līdzekļus portāla attīstībā, tomēr viņu nosacījums ir oficiāla reģistrācija. Viņš gan pagaidām atteicies nosaukt konkrētas summas, par kuru iespējamo zaudējumu varētu būt runa.
UR jau vairākas reizes atlicis portāla reģistrāciju. Vēl 25.februārī Girss un viņa biedri saņēmuši vēstuli par reģistrācijas procesa atlikšanu, to atliekot līdz 14.aprīlim, tomēr arī tad tas pagarināts vēlreiz - līdz 13.maijam. Tas esot darīts, jo nepieciešama papildu pārbaude, kā arī Drošības policijas atzinums.
Portālā, kurš faktiski sācis darboties jau 16.martā, tiek piedāvātas ne tikai ziņas, bet arī to vērtējums no apvienības redzesloka, skaidroja Girss. Tomēr portāls darbosies kā platforma dažādiem viedokļiem. Girss sacīja, ka arī tad, ja ideoloģiskais pretinieks politiķis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) vēlēsies izteikties, viņam tiks dota tāda iespēja un publicēts viņa viedoklis bez iejaukšanās tekstā. Tam blakus, protams, būtu apvienības redzējums par sacīto, piebilda Girss.
Portāla galvenais redaktors ir Osipovs, bet viņa vietnieki ir Girss un Vitālijs Rudņevs. Satura veidošanā piedalās arī pieaicināti autori.
Portāls līdz šim apskatīts vairāk nekā 176 000 reizes, piesaistot 54 482 lasītājus, no kuriem ceturtdaļa portālā atgriežas, informēja Girss. Viņš norādīja, ka portālu apmeklē galvenokārt Latvijas iedzīvotāji - to īpatsvars sastāda 67,14%. Tāpat portālu aktīvi skata arī ārzemēs dzīvojošie - Lielbritānijas iedzīvotāju īpatsvars portāla lasītāju vidū ir 9,56%, Krievijas - 7,82%, Īrijas - 2,02%. Portālu skata citu valstu iedzīvotāji.
"Par dzimto valodu!" noteiktajā termiņā nav iesniegusi arī UR biedru reģistru, līdz ar to UR partijai ir nosūtīja brīdinājumu par dokumentu iesniegšanu. Tāpat UR norādīja, ka ar tiesas nolēmumu šīs partijas darbība ir apturēta.
Saskaņā ar tiesas spriedumu partijai "Par dzimto valodu!" līdz 30.aprīlim bija jāiesniedz UR partijas biedru saraksts, kā arī jāsamaksā ar tiesāšanos saistītās valsts nodevas.
Partija "Par dzimto valodu!" jeb tā saucamā Lindermana partija oficiāli reģistrēta 2012.gada 24.jūlijā. Partija ir deklarējusi, ka cīnīsies par līdztiesību - par Latvijas pilsonību visiem valsts nepilsoņiem, par oficiālas valodas statusu krievu valodai un par mazākumtautību skolu saglabāšanu. Minētā partija ir arī viena no krievu valodas referenduma rīkotājām.
Uz sarakstu
