Uzsver nepieciešamību Eiropas biznesa vidi atbrīvot no administratīvā sloga un valdības ietekmes
"Ja nav brīvas tirdzniecības, mēs Eiropā nevaram pastāvēt," teica Vēbers. Protams, ir jārēķinās, ka vēl vismaz tuvākos desmit gadus pastāvēs valstu robežas un muitas formalitātes, taču ir jādara viss iespējamais, lai tirdzniecība starp valstīm būtu neierobežota un brīva.
Arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ja tiks noņemtas robežas un dažādi aizliegumi, tas dos iespēju vēl lielākam iedzīvotāju skaitam dzīvot labāk un tirgoties savā starpā, tādējādi gūstot vairāk labumu.
Kirgizstānas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Marats Šarkšejevs pauda nožēlu, ka Eiropa ir radījusi tik stingrus ierobežojumus tirdzniecībai ar Centrālāzijas valstīm - ir gan liela birokrātija, gan ļoti ierobežojoša likumdošana, kas dažkārt savstarpējo tirdzniecību padara neiespējamu. "Mēs runājam par jaunajiem uzņēmējiem, ka viņiem ir jāsadarbojas ar Eiropas Savienības (ES) valstīm. Bet ir dažas jomas, kur ir ļoti stingri ierobežojumi," pauda Šarkšejevs. Kā piemēru viņš minēja lauksaimniecības produktu nozari, kur ES esot pārāk stingri ierobežojumi.
Šarkšejevs pauda cerību, ka Latvija būs kā vidutājs starp ES un Centrālāzijas valstīm tirdzniecības veicināšanā, jo īpaši, ja tā ir ES prezidējošā valsts. Arī Vēbers uzsvēra, ka Latvijai patlaban ir vadošā loma attiecību veidošanā starp ES un Centrālāzijas valstīm.
Viena no prioritātēm ir jauniešu bezdarba mazināšana un jauniešu iesaistīšana uzņēmējdarbībā. Vēbers šajā ziņā skatās arī Centrālāzijas virzienā, kur ir daudz izglītotu un perspektīvu jauniešu.
Latvijā viens no aktuālajiem jautājumiem ir jauniešu aizplūšana uz citām Eiropas valstīm. Tas gan neesot nekas negatīvs, ja vien nākamais posms būtu arvien lielāku investīciju piesaiste Latvijai, izmantojot šo cilvēku iegūtās zināšanas un prasmes, teica Rostovskis.
Interesi no Eiropas uzņēmēju puses jutusi Uzbekistānas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Nazira Dadahanova. Turklāt līdz šim jau Uzbekistāna esot īstenojusi ļoti veiksmīgus sadarbības projektus ar ES, piemēram, lauksaimniecībā, pārtikas nozarē, farmācijā un mašīnbūvē. Dadahanova uzsvēra, ka tirdzniecības nozarē ES valstis ir ļoti nozīmīgi stratēģiskie partneri.
Uz sarakstu
