Veikti grozījumi valsts pamatizglītības standartā
Šodien, 8.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem".
Noteikumu projekts nosaka vēstures apguvi saskaņā ar mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" un "Pasaules vēsture" standartiem, paredzot pakāpenisku pāreju uz divu atsevišķu mācību priekšmetu apguvi pamatizglītībā. Līdz šim skolēni 6.-9.klasē apguva vienotu mācību priekšmetu "Latvijas un pasaules vēsture". Laika posmā no 2006.gada līdz 2009.gadam notika "Latvijas vēstures" kā atsevišķa mācību priekšmeta aprobācija 40 Latvijas skolās. Aprobācijas rezultāti liecināja, ka šāds mācīšanas modelis ir vairāk motivējis skolēnus interesēties par Latvijas vēsturi un pozitīvi mainījis viņu attieksmi.Standarta grozījumos ir noteikta arī pirmās svešvalodas apguve no 1.klases, sākot ar 2011./2012.mācību gadu. Iepriekšējā mācību gadā daudzās skolās bērni mācījās kādu no svešvalodām no 1.klases, bet līdz šim tā nav bijusi obligāta prasība. Piemēram, iepriekšējā mācību gadā 1.klasē kā obligātu svešvalodu 2081 bērns mācījās angļu valodu, 64 bērni - franču valodu, bet 135 bērni - vācu valodu. Ir skolas, kurās bērni apgūst arī igauņu valodu un ivritu. Daudzās skolās svešvaloda līdz šim ir piedāvāta kā fakultatīvs mācību priekšmets. Līdzīga situācija ir vērojama arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Arī daudzās no tām bērni apgūst svešvalodas, tāpēc ir gatavi turpināt tās mācīties 1.klasē.
{baneris}
Eiropas valodu politika atgādina, ka vairāku svešvalodu zināšanas ir ļoti būtiskas katra cilvēka dzīvē, tās paver iespējas sazināties, strādāt kopā un dalīties ar savu pieredzi. Eiropas Komisijas valodas politikas dokumentos uzsvērta nepieciešamība uzlabot svešvalodu apguvi un uzsākt to apguvi jau no agras bērnības.
Uz sarakstu
