Vingris: Nav pamata satraukumam par līdzekļu trūkumu "Rail Baltica" projekta īstenošanai
Pēc viņa teiktā, nauda tiek piešķirta pa daļām. 85% izmaksu finansēs Eiropas fondi un šis projekts Eiropas Komisijā atzīts kā prioritārs, norādīja Vingris.
Savukārt pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvis Neils Balgalis sacīja, ka jau nākamā gada sākumā pašvaldības, tostarp Rīga, varētu lemt par precīzi izstrādātu "Rail Baltica" trases variantu.
Viņš skaidroja, ka pašlaik projekts atrodas detalizētas tehniskās izpētes stadijā, vērtējot iespējamos tehniskos risinājumus un ietekmi uz vidi. Līdz 2016.gada vidum speciālisti apņēmušies izstrādāt precīzu "Rail Baltica" trases izvietojuma plānu Latvijas teritorijā. Secīgi 2018.gadā plānots sākt trases projektēšanu un jau 2020.gadā varētu sākties būvniecības darbi, stāstīja Balgalis.
Viņš skaidroja, ka Rīgai būs daudz ieguvumu no projekta - transporta un loģistikas, tūrisma attīstība, jaunas darbvietas, vienotas biznesa telpas izveide ar citām valstīm, kā arī lidostas "Rīga" lomas paplašināšana starptautiskā mērogā un starp Baltijas valstīm.
Viņš uzsvēra, ka trase ļaus līdz lidostai "Rīga" nokļūt 15 minūtēs, bet līdz Tallinai un Viļņai - divās stundās.
Balgalis akcentēja, ka projekta gaitā plānota arī Rīgas Centrālās stacijas rekonstrukcija.
Komentējot trases variantu, kurā iekļauts arī pazemes tunelis Āgenskalnā, ko kategoriski neatbalsta Āgenskalna iedzīvotāji un citi rīdzinieki, Balgalis skaidroja, ka arī šis trases variants tiek detalizēti pētīts. "Oktobra sākumā varētu būt skaidrs tehniskais risinājums - kā tunelis izskatītos un darbotos. Pašlaik nav pamatojuma atteikties no tuneļa izbūves, taču, ja atklāsies informācija, kas kategoriski izslēgs tuneļa būvniecības iespējamību, atteiksimies no šī trases varianta," skaidroja eksperts.
Komitejas deputāti šodien vienojās arī attiecīgajām institūcijām nosūtīt deputātes un AS "Rīgas starptautiskā autoosta" padomes priekšsēdētājas Vitas Jermolovičas (GKR) priekšlikumus trases izvietojumam.
Deputāte ierosināja, rekonstruējot Centrālo staciju, veidot multimodālu pasažieru transporta mezglu, paredzot 13.janvāra ielai piegulošā dzelzceļa uzbēruma norakšanu, lai palielinātu pasažieru apkalpošanas apjomu un kvalitāti. Tāpat lūgts, izbūvējot "Rail Baltica" sliežu ceļu, minimāli ietekmēt AS "Rīgas starptautiskā autoosta" darbību.
Tāpat deputāte vēlas ierosināt pilnsabiedrībai "Rail Baltica" un Satiksmes ministrijai koordinēt projekta realizāciju tā, lai trases izbūves darbu periodā Centrālās stacijas un Rīgas starptautiskās autoostas teritorijā pasažieru apkalpošanu varētu organizēt Torņakalna multimodālajā transporta mezglā.
Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai septembrī vai oktobrī kopā ar ietekmes uz vidi (IVN) ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts. Tā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs. Ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi tas savienos metropoles - Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. 2025.gadā paredzēts atklāt "Rail Baltica" savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030.gadā - savienojumu ar Varšavu. Kopējās "Rail Baltica" projekta izmaksas paredzētas 3,7 miljardi eiro, projekta izmaksas Latvijā pēc iepriekšējās izpētes paredzētas 1,3 miljardu eiro apmērā. Plānots Eiropas Savienības līdzfinansējums līdz 85%.
Uz sarakstu
