VK: iedzīvotāji 2,5 gados par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksājuši 3,6 miljonus
44 Latvijas pašvaldību iedzīvotāji laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksājuši kopumā 3 647 341 eiro, vērienīgā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Pārmaksa esot veidojusies, jo atkritumu apsaimniekotāji piemērojuši faktiskajai situācijai neatbilstošu maksas aprēķina metodiku un nepamatoti iekasējuši dabas resursu nodokli par atkritumu poligonam nenodotu atkritumu glabāšanu.
Izmantojot nepareizu pārrēķina metodiku no tilpuma uz svara vienībām, atkritumu radītāji 25 pašvaldībās ir nepamatoti samaksājuši 2 076 380 eiro par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu poligonos.
Revidenti secinājuši, ka atkritumu apsaimniekotāji nepareizi veikuši pārrēķinu no tonnām uz kubikmetriem un manipulējuši ar pārrēķiniem. Atkritumu apsaimniekotāji veikuši dažādus aprēķinus, izmantojot gan atbilstošus rādītājus, gan datus, kas ir mākslīgi palielināti un nepatiesi, žurnālistiem piektdien, 6.februārī, pastāstīja VK padomes locekle Marita Salgrāve.
Nepatiesus datus izmantojuši Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu apsaimniekotāji, Jelgavas un Ozolnieku novada atkritumu apsaimniekotāji, kas automātiski pieņēmuši, ka viens atkritumu kubikmetrs sver 200 kilogramus, lai gan tas neesot korekti. Jelgavas pilsētā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā tādējādi pārmaksāti 491 018 eiro, bet Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā - 1 585 362 eiro.
Otra pārmaksa 1 570 961 eiro apmērā radusies, piemērojot dabas resursu nodokli arī atkritumiem, kas tiek šķiroti. Šāda situācija konstatēta kopumā 44 pašvaldībās, lai gan normatīvie akti paredz, ka par atkritumiem, kas nodoti šķirošanai, dabas resursa nodoklis nav jāmaksā, skaidroja Salgrāve.
Šādus nepamatotus izdevumus radījuši atkritumu apsaimniekotāji Jelgavas pilsētā, Ozolnieku novadā un Jelgavas novadā kopumā 856 156 eiro apmērā, Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā - 213 815 eiro apmērā, Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā - 468 725 eiro apmērā.
VK revīzijās arī secinājusi, ka ir problēmas noslēgtajos līgumos ar atkritumu apsaimniekotājiem gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Lai gan pašvaldības ir atbildīgas par to, lai visi būtu noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, konstatēti arī gadījumi, kad līgumi nav bijuši noslēgti. Tas nozīmē, ka līgumus nenoslēgušie ar saviem atkritumiem vai nu piesārņo vidi, vai arī izmet tos citos konteineros, un otrajā gadījumā par šiem atkritumiem maksā pārējie iedzīvotāji. Šajā jomā atklājies, ka pašvaldībām trūkst informācijas par mājsaimniecību skaitu. Revīzijā secināts, ka vidēji 56% individuālo māju saimniecību nav noslēguši šādus līgumus. Visvairāk individuālo mājsaimniecību, kuras nav noslēgušas līgumus no revīzijā iekļautajām pašvaldībām, bijušas Vārkavas novadā - 67%, savukārt daudzdzīvokļu māju kategorijā - Cesvaines un Preiļu novados - 20%.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, komentējot revīzijā atklāto, atzina, ka revidentiem bijuši daudz pārsteigumu. Piemēram, konstatēts, ka pašvaldības "caur pirkstiem" skatās, kā atkritumu apsaimniekošanas komersanti tiek galā ar saviem pienākumiem. "Jāatzīst, ka caur pirkstiem ir skatījusies arī atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ja pārkāpumi ir sistemātiski, tas nozīmē, ka ar nozares uzraudzību kaut kas nav kārtībā," teica Krūmiņa.
Revīzijā ir konstatēts, ka pašvaldības neefektīvi uzrauga atkritumu apsaimniekošanu, bet ir arī pārkāpumi, kas nav sistemātiskas parādības, piemēram, sadārdzinātas atkritumu transportēšanas izmaksas, nepamatotas dotācijas, rēķinā iekļauti nemaz nesaņemti pakalpojumi. Ir bijušas arī nelikumīgas darbības no nevalstisko organizāciju puses, iekasējot maksājumus no komersantiem.
VK pēc revīzijas ir sniegusi kopumā 26 ieteikumus un jo īpaši uzraudzīs, kā norādījumus pildīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, uzsvēra Krūmiņa. Revīzijā konstatētais VK licis secināt, ka šajā nozarē revīzijas ir jāturpina un jāpievēršas tiem jautājumiem, kurus nebija iespējams aptvert šajā revīzijā.
VK uzteica arī iedzīvotāju lielo aktivitāti informācijas sniegšanā par atkritumu apsaimniekošanu viņu pašvaldībā - tā esot palīdzējusi identificēt dažādus ar nozari saistītus riskus gan šajā revīzijā, gan arī ir iegūta informācija, ko pārbaudīs turpmākajās revīzijās.
Pašvaldības revīzijās konstatēto esot uztvērušas bez lielām pretenzijām - piecas pašvaldības ziņojumu saskaņojušas bez jebkādiem komentāriem un iebildumiem, stāstīja Salgrāve. Savukārt pretenzijas esot izteikuši atkritumu apsaimniekotāji, ar ko bijušas smagākas sarunas. "No savas puses sapratām, ka esam vienojušies par to, ka rīcība ir jāmaina," noteica Salgrāve.
Uz sarakstu
