Ziņas & Raksti

2015.gadā izglītības budžets vairākās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, audzis par vairāk nekā 5%, liecina ikgadējais "Eurydice" ziņojums par Eiropas valstu izglītības budžetiem.

Februārī augstākās izglītības iestādēm būs iespēja testa vidē izmēģināt Valsts izglītības informācijas sistēmā izveidoto studējošo reģistru, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Augstskolām ir iespēja pieteikties finansiālajam atbalstam vasaras skolu organizēšanai, atbalstu saņemot stipendiju veidā ārvalstu studentu un akadēmiskā personāla izdevumu segšanai, viņiem piedaloties Latvijas augstskolu rīkotajās vasaras skolās.

Tikai vienā Meteoroloģijas centra novērojumu stacijā - Rūjienā naktī uz piektdienu reģistrēta zemākā temperatūra - mīnus 30,6 grādi, pārspējot 8.janvāra minimālās gaisa temperatūras rekordu. Taču tikpat liels sals un pat vēl bargāks ir bijis Ziemeļlatgales pusē. Rugāju novada Lazdukalna pagastā vietām termometra stabiņš rādīja pat -32 grādus. Lielais aukstums ietekmēja arī skolu apmeklējumu.

Cilvēki lielā mērā kļuvuši atkarīgi no datortehnoloģijām, un ar kādu programmu darbināmas ierīces atrodas vai ikvienās mājās. Tāpēc arī skolās jau no pirmās klases bērniem jāmāca, kā tehnoloģijas izmantot lietderīgi, kā neiekrist virtuālās vides slazdos un – kā radīt ko jaunu pašiem. 

LETA. Kurzemē, kur salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem sals ir mazāks, skolas strādā ierastajā režīmā, aģentūra LETA uzzināja Kurzemes pašvaldībās.

Lielā sala dēļ piektdien, 8.janvārī, skolēni daudzviet Latvijā var neapmeklēt skolas.

Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa tālāka virzība vairs nav ierēdniecības jautājums, bet gan politiska izšķiršanās, ceturtdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja izglītības ministre Mārīte Seile.

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa virzībai nepieciešams politisks lēmums, aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Vērtējot būtiskākās priekšrocības, ko sniedz studijas tālmācībā, kurzemnieki biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji min iespēju studēt, atrodoties jebkurā pasaules vietā (60%). Savukārt zemgaliešiem ir svarīga izglītības brīva pieejamība visiem neatkarīgi no vecuma, izglītības, nodarbošanās vai dzīvesvietas (79%), bet vidzemnieki (30%) un latgalieši (28%) minējuši iespēju studēt, ietaupot laiku un finanses, – tā liecina Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) un Liepājas Universitātes (LiepU) decembrī veiktais pētījums.