Alūksnes pašvaldība mēģina iegūt papildus līdzekļus ceļu uzturēšanai
"Kā ieraugām sniegu, tā sakām "nauda aizbirst"," atzīst Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova. Pēdējo gadu laikā krasi sarucis ceļu uzturēšanai piešķirtais finansējums, tāpēc jo skaudrāk izjūtams katrs lats, kas jāatdod par kārtējās sniega segas notīrīšanu.
Meklē efektīvākus risinājumus
Iepazīstinot ar mērķdotācijas apjomu pašvaldības autoceļu uzturēšanai Alūksnes pilsētā, J.Čugunova atklāj, ka finansējums četru gadu laikā sarucis par vairāk nekā trīs reizēm. Ja 2008.gadā tie bija 463 745 lati, tad 2012.gadā vairs tikai 119 942. Visa novada autoceļu uzturēšanai kopumā piešķirti 253 988 lati. Tranzītielu gadījumā finansējums ikdienas uzturēšanai piešķirts 23 tūkstošu latu apmērā, no kuriem pašvaldībai jānodrošina sniega tīrīšana un izvešana, pretslīdes materiāla kaisīšana, bedrīšu lāpīšana un citi ikdienas uzturēšanas darbi.
"Katrs santīms tiek skaitīts," uzsver J. Čugunova. Lai efektīvāk izlietotu piešķirto finansējumu, mēģināts samazināt izdevumus. Tas darīts gan saistībā ar sniega izvešanas izmaksām, gan sniega tīrīšanu. Ietaupīt līdzekļus izdevies, pateicoties pašvaldības aģentūras "Spodra" iegādātajai tehnikai. Tā, piemēram, ja vēl pagājušajā ziemā par sniega izvešanu slēgts līgums, maksājot par katru kubikmetru divus latus, tad šogad uz 1.janvāri vairākkārtēja sniega izvešana no pilsētas centra izmaksājusi 870 latus. "Un tā ir tikai degvielas nauda," piebilst izpilddirektore.
Viena kilometra attīrīšana no sniega izmaksā 30 latus. Tikpat liela summa nepieciešama slīdamības mazināšanai. Ar cerībām pašvaldība skatās uz situāciju pēc Pils un Jāņkalna ielu rekonstrukcijas. Pagaidām kunga tiesu no tranzītielu uzturēšanai paredzētā finansējuma "apēd" savu laiku nokalpojušais asfalts. "Lielākā daļa no šīs naudas aiziet bedrīšu lāpīšanai," apgalvo J.Čugunova. Kamēr aizlāpi vienu, tikmēr rodas jau nākamā. "Un tad nu tai sniega izvešanai vai sniega nostumšanai, vai arī ielu paplašināšanai nekas pāri nepaliek," viņa secina.
Mēģinās pievērst uzmanību reģiona līmenī
Ņemot vērā, ka Alūksnes novadā cīņa ar ziemas radītajām sekām ir aktuālāka, nekā citos Latvijas reģionos, pašvaldība vērsās Vides aizsardzības un reģionālo lietu ministrijā ar lūgumu pārskatīt pašreizējos finansējuma sadales principus un sniegt papildus atbalstu. Decembra sākumā izsūtītā vēstule pozitīvu atbildi nav sniegusi. Tajā pašvaldības lūgums noraidīts, norādot, ka finansējums tiek dalīts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
Tiesa, kā norāda Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins, pie šīs atbildes pašvaldība negrasās apstāties. Nākamajā nedēļā notiks Vidzemes plānošanas reģiona sēde, kurā paredzēts skatīt jautājumu par ceļu uzturēšanu ziemas periodā un piešķirtā finansējuma aprēķināšanas kārtību. Sadarbībā ar Plānošanas un attīstības nodaļu top prezentācija, kurā pašvaldība centīsies pārliecināt, ka nevar likt vienā maisā "Ventspili ar septiņiem centimetriem un mūs ar septiņdesmit".
"Mēs visi uzskatām, ka ceļu naudas netiek pareizi aprēķinātas," viņš uzsver. Lai vērstu uzmanību uz kritisko situāciju, prezentāciju plānots papildināt gan ar fotogrāfijām, gan oficiāliem datiem no meteoroloģijas dienesta Alūksnes novadā fiksēto nokrišņu daudzumu ziemas periodā. "Šie ir reālie skaitļi, ar kuriem mēs varam pozicionēt sevi, kāpēc mums vajag kaut nedaudz vairāk tā finansējuma," papildina Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers.
Uz sarakstu
