Carnikavas pašvaldība: Reformu iecerēm nav pamatojuma
Nav iespējams vērtēt nevienu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajiem jaunās administratīvi teritoriālās reformas variantiem, jo tiem nav ekonomiskā pamatojuma, kā arī nav zināmi kritēriji, pēc kādiem tie izstrādāti, uzskata Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Jurēvica aģentūrai LETA norādīja, ka līdz pat šim brīdim pašvaldības nav oficiāli iepazīstinātas ar jauno administratīvi teritoriālo reformu. "Patlaban pieejama ir tikai karte, kurā mums nezināmu apsvērumu dēļ apvienoti dažādi novadi, un nav skaidrs, pēc kādiem principiem tas paveikts tieši tā un ne citādi," pauda Jurēvica.
Jautāta, vai piekrīt VARAM viedoklim, ka iepriekšējā reforma nav devusi cerētos rezultātus, Jurēvica norādīja, ka joprojām nav izlabotas un atrisinātas iepriekšējās reformas kļūdas un iespējams, ka būtu jāsāk ar to rūpīgu izvērtēšanu.
"Par jaunu reformu iespējams diskutēt, ja tai ir argumentēts un daudzpusīgs pamatojums, ņemot vērā dažādus faktorus - ekonomiskus, sociālus, demogrāfiskus un daudzus citus," sacīja Carnikavas pašvaldības vadītāja.
Kā ziņots, arī Ķekavas un Stopiņu pašvaldības vienojas uzskatā, ka pirms jaunās reformas virzīšanas ir būtiski izvērtēt 2009.gada reformas plusus un mīnusus. "Taisīt reformas tikai reformas pēc ir nelietderīgi un laikietilpīgi," komentēja Ķekavā. Arī Stopiņu pašvaldībā aģentūrai LETA sacīja, ka plānotā reforma pašreiz vērtējama kā nepamatota.
Savukārt Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence ir kategoriski pret jaunās administratīvi teritoriālās reformas modeli "49 plus 9" un otru variantu vērtē kā pieņemamāku.
Savukārt Salaspils novada pašvaldība atbalsta jaunās administratīvi teritoriālās reformas virzību, norādot, ka pašvaldības ieskatā reforma ir jāturpina, jo "pašlaik liela daļa pašvaldību nespēj nedz sevi uzturēt, nedz nodrošināt likumā paredzēto funkciju izpildi".
Jau ziņots, ka VARAM valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti.
Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.
Iepriekšējā reforma nav devusi cerēto rezultātu - tā secinājusi VARAM. Piemēram, pēc reformas vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, tāpat vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas.
Uz sarakstu
