Cēsu pašvaldība pieņems ziedojumu 10 000 eiro apmērā
Ziedojums tiks izmantots Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja izstādes "Vidzemes Bruņniecība un Latvija" kataloga izdošanai, kuru izdos Cēsu Kultūras un tūrisma centrs.
Minēto izstādi aizvadītā gada maijā bija iespējams skatīt Cēsu Jaunajā pilī. Tā veidota sadarbībā ar Rundāles pils muzeju un Baltijas bruņniecības apvienību Vācijā.
Izstādes apmeklētājus pie grāfu Zīversu dzimtas rezidences Jaunās pils ieejas izstādes laikā sagaidīja un sveicināja divas heraldiskās marmora lauvas no kādreizējās grāfu fon Mengdenu dzimtas Carnikavas rezidences, tādējādi simboliski iezīmējot izstādes pamatideju par vācbaltu kultūras mantojuma nozīmi Latvijas vēsturē.
Izstāde iepazīstināja skatītāju ar bruņniecības veidošanos kristīgās misionāru kustības sākumā Livonijā, tās uzplaukuma laiku Polijas-Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas impērijas valdīšanas periodā no 16. līdz 19.gadsimtam, tādējādi demonstrējot Vidzemes un visas Latvijas sasaisti ar daudzu citu Eiropas tautu, īpaši vācbaltu, vēsturi un kultūru. Bruņniecība praktiski septiņus gadsimtus palika noteicošais spēks ne tikai Vidzemes politiskajā pašpārvaldē, tiesvedībā, saimniecībā, bet bieži vien arī kultūras, izglītības, zinātnes un mākslas jomās, tādējādi atstājot nepārvērtējamu nozīmi Vidzemes kultūrtelpas attīstībā.
Senākās muižniecības dzimtas Vidzemē veidojās no Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa vasaļiem (zemes lēņu turētājiem), kuri jau 14.gadsimtā izveidoja savu korporāciju jeb bruņniecību (Ritterschaft). Pēc Livonijas konfederācijas valstiņu sabrukuma 1561.gadā bruņniecība turpināja pastāvēt kā juridiska persona un saglabāja savu tiesisko statusu un privilēģijas līdz 1920.gadam. Muižniecības dibināto korporāciju "Vidzemes bruņniecības sols" atcēla Latvijas valsts 1920.gadā. Mūsdienās bruņniecības korporācijas tradīcijas turpina kopt Baltijas Bruņniecības apvienība Vācijā, kuras ilggadējs vadītājs bija viens no izstādes iniciatoriem un autoriem barons Heiners fon Hoiningens-Hīne.
Izstādē bija iespēja skatīt daudzus vērtīgus, arī mazāk zināmus materiālus muižniecības laikmeta, bruņniecības senāko dzimtu un muižu vēsturē Vidzemē, tostarp vēstures liecības par bruņniecības korporācijas veidošanās un attīstības procesu vairākus gadsimtus senos pergamentos un heraldiskos materiālos, 17. un 18.gadsimta muižniecības un dižciltības apliecinājuma diplomos, manuskriptos un dokumentos par tādu Vidzemē pazīstamu senu un izcilu dzimtu vēsturi kā Mengdeniem, Engelhartiem, Mellīniem, Brīningiem, Ungerniem-Šternbergiem un vēl daudzām spožām vācbaltu dzimtām un viņu devumu Vidzemes vēsturē.
Izstādes nozīmīga daļa veltīta Vidzemes muižu arhitektūras mantojumam. Muižu attīstība Vidzemē un Latvijā ieviesa būtiskas izmaiņas lauku ainavā - veidojās mūsdienu Vidzemei tik raksturīgā kultūrvide ar muižu centriem un viensētām. Izstāde ļāva skatīt Vidzemes muižu arhitektūras attīstības kopainu, sākot jau no pašām senākajām vasaļu mītnēm Livonijas periodā līdz pat baroka, klasicisma, jūgendstila un neoklasicisma muižu un kungu māju arhitektūrai un interjeru vēsturei 19.gadsimtā. Šo izstādes daļu veidojis Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.
Uz sarakstu
