Jelgavas novada pašvaldība: Lauku skolas bieži vien nav piemērotas lielam skolēnu skaitam
Izglītības pārvaldes vadītāja klāstīja, ka ēkās, kas celtas kā skolas, nereti klašu platība ir 16 - 32 kvadrātmetri, un tās ir paredzētas 16 līdz 18 bērniem. "Atbilstoši higiēnas prasībām uz vienu bērnu jābūt diviem kvadrātmetriem, līdz ar to lielāku skolēnu skaitu nemaz nevar izvietot. Es, protams, nerunāju par muižām un citām pielāgotām ēkām," klāstīja Avotiņa.
Pašvaldība nav apmierināta arī ar to, ka IZM tik strauji maina dažādus nosacījumus. "Teikt, ka izglītības kvalitāte atkarīga no skolēnu skaita klasē, un, jo vairāk skolēnu, jo labāk, ir demagoģija. Prezentētais pētījums par mazskaitlīgo skolu eksāmenu rezultātiem nav pētījums, bet statistika. Jāpēta, kāpēc šie rezultāti ir tādi un kāds tas skolēns atnāk uz skolu," pārliecināta ir novada Izglītības pārvaldes vadītāja.
Avotiņa uzsvēra, ka pašvaldība plāno skolu tīklu, arī optimizējot to. Piemēram, no 1.septembra Līvbērzes vidusskola tiks reorganizēta par pamatskolu. "Lēmumu dome pieņēma pirms vairākiem gadiem, ļaujot tiem, kas mācības sāka, skolu absolvēt. Šogad notika pēdējais vidusskolas izlaidums," stāstīja viņa, skaidrojot, ka informācija par skolu tīklu tiks prezentēta arī jaunā sasaukuma domes deputātiem.
Gadījumā, ja novada pašvaldībai nāksies reorganizēt vidusskolas, pašvaldība var saskarties ar grūtībām ar izglītības pieejamības nodrošināšanu skolēniem, jo, kā skaidroja Avotiņa, Jelgavas novads ir novads bez pilsētas, bez sava attīstības centra. "Ja skolēni būs jānogādā uz tuvāko pilsētu, mums būs jānodrošina transports no ciematiem uz pilsētu vai sabiedriskā transporta pieturu, bet pēc tam uz vietējo skolu būs jānogādā pamatskolēni vai sākumskolēni, kas turpinās mācīties novadā. Pieejamība nedrīkst pazust," pārliecināta Avotiņa.
Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs pauda, ka pašlaik IZM ieceres komentēt ir pāragri. "Mums ir zināmas bažas par situāciju, kāda veidosies, ja grozījumi tiks pieņemti," skaidroja Rečs.
Jau vēstīts, ka IZM savā pētījumā sadalījusi Latvijas skolas trīs kategorijās, kas attiecīgi nosaka vidusskolēnu skaitu skolā. Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem - Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, trešajā – pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Ceturtā kategorija domāta kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidēju vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.
Pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12.klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.
Līdz 2020.gada 1.septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas - šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023.gada 1.septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā - 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, - 75 skolēni.
Uz sarakstu
