Jelgavas novada pašvaldība noraida Valsts kontroles pārmetumus
Skaidrojot Jelgavas novada pašvaldības nostāju par VK publiski paustajiem aizrādījumiem, pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūrai LETA komentēja, ka definējumam "adekvāta cena" piemīt salīdzināms lielums. Salīdzinot ar ko - ir vai nav adekvāta cena? "Tiek pārmests, ka īpašuma kadastrālā vērtība ir 45 000 latu. Šeit salīdzinājumam noder fakts, ka nupat jaunuzceltajai Valgundes sporta hallei, kas būvniecībā izmaksāja 1,2 miljonus latu, kadastrālā vērtība noteikta 14 000 apjomā," pauda pašvaldības pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka pašvaldībai tiek norādīts, ka tai ir pienākums rīkoties ar finanšu līdzekļiem lietderīgi, Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka tieši tāpēc īpašuma vērtējumam ir tikai informatīvs raksturs.
Vēl otrdien Lielvircavas kultūras namā noritēja iedzīvotāju sanāksme tieši saistībā ar ažiotāžu par iespējamo kultūras nama iegādi, arī tur atkārtoti tika secināts, ka, citējot Platones pagasta pārvaldes vadītāju Vladislavu Pogožeļski, "šī jautājuma risināšanā īpašuma vērtējums būs vien dokuments, kas "noguls plauktā". Vērtējuma veikšana maksātu ap 300 latiem, tomēr neatkarīgi no tā rezultātiem jautājums būtu - pirkt vai nepirkt par uzņēmēja nosaukto cenu", kolēģa viedokli atstāstīja Kaņepone.
Arī Jelgavas novada pašvaldības jurists Dzintars Lagzdiņš savā skaidrojumā norādījis, ka vērtējums šajā gadījuma neko neizšķir, jo īpašnieks nosaucis savu cenu, turklāt pēc analoģijas var pasūtīt arī ēkas tehnisko projektu un tāmes iespējamai būvniecībai un rekonstrukcijai, kas izmaksātu teju 20 000 latu, tomēr šī jautājuma virzībai tas neko nedotu, bet tiktu iztērēti vien līdzekļi bez rezultāta, uzsvēra Kaņepone.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve, LPS priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere sanāksmē norādījusi, ka, izvērtējot situāciju, Jelgavas novada pašvaldība, apzinot citu alternatīvu izmaksas, ir veikusi daļu no nepieciešamajām darbībām, lai secinātu ekonomiski izdevīgāko rīcības modeli, kas ir pretēji VK apgalvojumiem.
Jelgavas novada pašvaldība pagaidām nav oficiāli saņēmusi minētos VK secinājumus, taču, atbildot uz publiskotajiem viedokļiem, Jelgavas novada pašvaldība uzsver, ka, iespējams, tā nav darījusi visu, toties ļoti daudz no nepieciešamā, lai kultūras namu iegādes darījums tiktu izsvērts no saimnieciskajiem un lietderības aspektiem, salīdzinot ar citām alternatīvām.
"Tieši lai lietderīgi un apdomīgi rīkotos ar pilnīgi visiem tās finanšu līdzekļiem, pašvaldība ir veikusi rūpīgu aprēķinu un kalkulācijas, piemēram, cik īstenoto projektu rezultātā izmaksā ēku renovācija, rekonstrukcija un būvniecība," uzsvēra Kaņepone.
Par VK paustajām šaubām saistībā ar citiem šī uzdevuma risināšanas variantiem un to ekonomisko izvērtējumu Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka, izvērtējot piedāvājumu iespējamajam pirkumam, tā vienlaikus publiskajā telpā jau iepriekš informēja par izsvērtajām un salīdzinātajām alternatīvām, kas šādā gadījumā ir jaunas ēkas būvniecība.
"Esam vairākkārt akcentējuši , ka esošā pašvaldības pieredze, realizējot projektus un veicot būvniecību, apliecina, ka objektu rekonstrukcija vidēji maksā ap 400 latiem kvadrātmetrā, savukārt jauna objekta būvniecība ap 800 latiem kvadrātmetrā," skaidroja Kaņepone.
Jelgavas novada pašvaldība norāda, ka VK kļūdaini min ēkas kā būves kodu, jo kultūras nama piegulošā būve - dzirnavas ir definēta kā kafejnīca, nevis viesnīca. Pašvaldība norādījusi jau iepriekš, ka atbilstoši diskusijām Jelgavas novada domē dzirnavas kā ēkas tips no Platones pagastu pārvaldes redzespunkta varētu tikt piemērots kā amatniecības darbnīcas vai radošu, tematisku pasākumu norises vieta. Turklāt jāņem vērā, ka dzirnavās atrodas kultūras nama siltumapgādes sistēma, tātad tās savā ziņā veido vienotu kompleksu ar kultūras nama ēku.
Kā ziņots, Valsts kontrole vakar informēja, ka uzskata, ka Jelgavas novada dome nav darījusi visu nepieciešamo, lai kultūras namu iegādātos par adekvātu cenu.
"Pirms īpašuma iegādes pašvaldībai ir jāpasūta šī īpašuma novērtējums, jo pretējā gadījumā tā var pārkāpt Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto - publiskajām personām ir aizliegts iegādāties mantu par acīmredzami paaugstinātu cenu," norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pašvaldībai ir jāizvērtē, vai iedzīvotāju kultūras baudīšanas un kopšanas vajadzībām nepieciešami ar šo funkciju tieši nesaistīti nekustamie īpašumi - Lielvircavas dzirnavas ar viesnīcu un zemes platība, kas kopā ar kultūras namu maksā 400 000 latu.
VK skaidro, ka pašvaldībai ir pienākums rīkoties ar finanšu līdzekļiem lietderīgi. Tās rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar iespējami mazāku līdzekļu izlietojumu.
Lai novērstu šaubas par pašvaldības rīcības lietderību, tai papildus piedāvātajam būtu jāsagatavo arī citi šī uzdevuma risināšanas varianti. Jāveic šo alternatīvu ekonomiskais izvērtējums un jādara tas zināms sabiedrībai.
Kā ziņots, septembrī Jelgavas novada domes deputāts Madars Lasmanis ("Vienotība") nosūtīja vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), lūdzot izvērtēt Jelgavas novada domes rīcību, iespējams, pārmaksājot par vairāku nekustamo īpašumu iegādi.
Savā vēstulē Lasmanis pauda, ka Jelgavas novada dome 25.septembra sēdē nolēmusi iegādāties vairākus nekustamos īpašumus - Lielvircavas kultūras namu un Lielvircavas dzirnavas - par kopējo summu 400 000 latu. Taču, pieņemot lēmumu par šo īpašumu iegādi, Jelgavas novada dome pat nav piesaistījusi sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju, kura atzinums varētu noteikt šo īpašumu patieso vērtību.
Uz sarakstu
