Jūrmalas pašvaldība steigā lems par skolas reorganizāciju; vecāki pret ieceri vāc parakstus
Patlaban sākumskolas "Taurenītis" 1.-6.klasē mācās 133 bērni un pirmsskolā - vēl 117, taču pašvaldības plāni paredz, ka no 2019./2020.mācību gada "Taurenītis" sāks darboties tikai kā bērnudārzs, paredzot pārejas periodu - 1,5 gadus.
Kā pastāstīja skolēnu padomes pārstāve Lauma Paegļkalna, par reorganizācijas ieceri viņa uzzinājusi vakar no skolas direktores, lai gan pirms tam par to nekas neesot bijis pat dzirdēts. "Viss notiek klusi, slepeni un bez informēšanas. Arī direktore par to uzzināja tikai vakar un vecākus neviens nav centies par ko tādu informēt savlaicīgi," norāda vecāku pārstāve.
Viņa pastāstīja, ka vecāku sapulce notiks 10.aprīlī, bet pašvaldības Izglītības un kultūras jautājumu komiteja par to lems jau nākamajā dienā, 11.aprīlī. Ja direktore nebūtu vecākus informējusi, viņi par to būtu uzzinājuši vien jaunnedēļ.
Pēc Paegļkalnas teiktā, dome šo reorganizāciju pamato ar to, ka skolas bērnu izmaksas ir lielākas nekā citu skolu bērniem, un ka ļoti trūkst vietu dārziņos, kur šobrīd aptuveni 190 bērniem nav vietas un par kuriem dome maksā kompensācijas par katru 250 eiro mēnesī.
Vecāku pārstāve gan norāda, ka skola atrodas stratēģiski labā vietā, jo tai līdzās tiks būvēta arī mūzikas skola, tāpat arī skolas izglītības kvalitātes rādītāji esot virs Latvijas vidējā līmeņa. "Mēs esam sākuši veidot kompetenču pieeju skolēnu klasēs, turklāt sākumskola ir ideāli piemērota, lai pilnībā integrētu un īstenotu jauno izglītības modeli. Tā ir skola, kuras audzēkņus vieno tradīcijas, kurā ir droša vide, iekļaujoša, uz attīstību un personības vispusīgu izaugsmi vērsta kvalitatīva izglītība. Tās ir vērtības, kuras sasaucas arī ar Jūrmalas pilsētas domes vadošās partijas "Zaļo un Zemnieku savienība" virsvērtībām, tādēļ šādas darbības mums nav saprotamas," pauž vecāki.
Paegļkalna apstiprināja, ka pret šo ieceri ir sākta parakstu vākšana un pagaidām atsaucība no vecākiem esot liela. Parakstus pašvaldības vadītājam plānots iesniegt pirmdien.
Arī skolas direktore Sarmīte Limba aģentūrai LETA apstiprināja, ka par skolas reorganizēšanu uzzinājusi vakar, no pašvaldības priekšsēdētāja Gata Trukšņa (ZZS). "Es neslēpšu, ka tas bija pārsteigums, jo pilsētai ir arī stratēģiskie dokumenti līdz 2020.gadam un nevienā no tiem šādas darbības paredzētas nebija. Skolas vecuma bērniem patīk pie mums mācīties un arī vecāki ir ļoti apmierināti, taču es saskaros arī ar to vecāku sāpi, kuri stāsta, ka viņiem trūkst vietas bērnudārzos. Kod kurā pirkstā gribi - sāpēs tāpat," pauž direktore.
Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite aģentūrai LETA paskaidroja, ka plānota ir arī sākumskolas "Ābelīte" reorganizācija, jo konstatēts, ka ievērojami pieaudzis topošo bērnudārzu audzēkņu skaits, un esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs vietas tuvākajos gados nepietiks aptuveni 200 bērniem, savukārt tuvējās skolās ir pietiekami daudz brīvu vietu sākumskolas skolēniem. Pārveidojot sākumskolas par pirmsskolas izglītības iestādēm, tiktu nodrošinātas iztrūkstošās vietas pirmsskolas vecuma bērniem.
Viņa norādīja, ka šīs divas sākumskolas agrāk jau ir bijušas un arī sākotnēji tikušas būvētas kā bērnudārzi. "Ir izvērtēts arī abu sākumskolu skolēnu skaits, kas ir neliels - ap 100 skolēnu katrā skolā, un sanāk, ka uzturēšanas izmaksas tajās ir aptuveni par 40% augstākas nekā citās skolās," sacīja Leite, norādot, ka lēmumu dome vēl nav pieņēmusi, un tā esot tikai iecere, kas tiks apspriesta ar skolēnu vecākiem, bet pēc tam ar deputātiem izglītības jautājumu komitejā.
Viņa arī norādīja, ka skolu direktori par ieceri informēti sanāksmē vakar, 5.aprīlī, pēc kuras uzreiz tuvākajā iespējamajā laikā skolu direktori ir sasaukuši vecāku sanāksmes, kurās vecākiem tiks sniegta detalizēta informācija par iecerēto reorganizāciju.
Par reorganizāciju Izglītības un zinātnes ministriju pašvaldība informēs tikai pēc domes sēdes lēmuma, kā to paredz normatīvie akti.
Kā ziņots, šogad tiks slēgtas septiņas, bet reorganizētas 25 izglītības iestādes.
Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.
Izskatot jautājumus par pašvaldības lēmuma saskaņošanu, IZM ņem vērā vairākus kritērijus, piemēram, izglītības iestādes darba kvalitāti, skolēnu mācību rezultātus un sekmības dinamiku un izglītības programmu piedāvājumu. Tiek arī izvērtēta izglītības pieejamība - sākumskola (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, transporta nodrošinājums, kā arī izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā (pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls). Svarīga ir arī iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētība un viedoklis, norādīja ministrijā.
Uz sarakstu
