Kokneses pašvaldība plāno apsaimniekos ne tikai Daugavu bet arī Pērsi
Ideja par vairāku pašvaldību kopīgo aģentūru, lai apsaimniekotu Daugavu un citas upes un to teritorijas, ir saistīta ar 2014.gada maijā pieņemto Kokneses novada domes lēmumu par novada administratīvajā teritorijā esošo publisko ūdeņu Daugavas un Pērses un zemes zem tiem pārņemšanu pašvaldības valdījumā, aģentūru LETA informēja Kokneses novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Šmite.
Kā ziņots, Kokneses novada dome nākusi klajā ar iniciatīvu veidot kopīgu septiņu pašvaldību aģentūru, kas saistīta ar publisko ūdeņu, tostarp Daugavas, teritorijas apsaimniekošanu. Aģentūrā piedāvā iesaistīt Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Salas, Jaunjelgavas, Krustpils un Skrīveru novadus.
Šmite skaidroja, ka Kokneses novadā saskaņā ar kadastra reģistra datiem nekustamais īpašums "Daugava" 552 hektāru kopplatībā sastāv no četrām zemes vienībām, uz kurām atrodas publiskais ūdens - Daugavas upe. Savukārt nekustamais īpašums "Pērse" 40,37 hektāru kopplatībā sastāv no trim zemes vienībām, uz kurām atrodas publiskais ūdens - Pērses upe.
Kā liecina pašvaldības arhīva informācija, pašvaldība konstatēja, ka normatīvie akti nevienai iestādei vai pašvaldībai neparedz publisko ūdeņu valdījuma tiesības, un pašvaldība nav nedz publisko ūdeņu īpašnieks, nedz valdītājs, nedz nomnieks, līdz ar to nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi.
Secināts - lai nodrošinātu Kokneses novada administratīvajā teritorijā esošo publisko ūdeņu apsaimniekošanu, ilgtspējīgu pārvaldību, efektīvi izmantojot pieejamos dabas, cilvēku un materiālos resursus, palielinot upju piekrastes iedzīvotāju labklājību, teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu, nepieciešams nodot publiskos ūdeņus Kokneses novada pašvaldības valdījumā.
Tāpēc pērn Kokneses novada dome nolēma lūgt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nodot Kokneses novada domes valdījumā divus publiskos ūdeņus un zemi zem tiem - nekustamā īpašuma "Daugava" zemes vienību 133,3 hektāru platībā, tai piešķirot nosaukumu "Daugava pie Likteņdārza", un nekustamā īpašuma "Pērse" zemes vienību 35,6 hektāru platībā, tai piešķirot nosaukumu "Pērse pie Pilsdrupām". Abiem zemesgabaliem pašvaldība nolēma noteikt publisko ūdeņu statusu.
Kokneses novada pašvaldības pārstāve informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo lūgumu esot apmierinājusi.
Pēc tam Kokneses pašvaldības vadība aicinājusi kaimiņu pašvaldības apsvērt arī tām pārņemt publiskos ūdeņus, lai to vidi varētu sakopt, kā arī apsvērt ideju par kopīgas struktūras veidošanu, kas šo darbu padarītu gan ekonomiski, gan organizatoriski efektīvāku.
"Publiski tika nosaukta aģentūra, taču pagaidām tas nav nolemts, un tā varētu arī nebūt aģentūra, varbūt pašvaldību kopīgs uzņēmums vai cita veida struktūra. Tāpat vēl nav zināma kaimiņu pašvaldību nostāja, tāpēc joprojām tā ir tikai iecere, kura tiek pārrunāta un apspriesta," skaidroja Šmite.
Kā ziņots, 28.janvārī, minēto iniciatīvu atbalstīja Aizkraukles novada dome.
Visi septiņi novadi, kas aicināti piedalīties šajā procesā, proti, Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Salas, Jaunjelgavas, Krustpils un Skrīveru novadi, atrodas Daugavas krastā, un Daugava ir lielākā publiskā ūdenstilpe to teritorijās.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, šādu ideju atbalsta arī vides aktīvists Māris Olte un biedrības "Makšķernieku organizāciju sadarbības padome" (MOSP) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Balodis.
Uz sarakstu
