Kuldīgas pašvaldība: NMP funkcijas atņemšana Kuldīgas slimnīcai nebūtu pieļaujama
"Manuprāt, tas ir nepārdomāti. Ir jāvadās no to iedzīvotāju vajadzībām, kuriem šīs slimnīcas ir nepieciešamas. Latvijā jau tā daudz slimnīcu ir pārveidotas par aprūpes slimnīcām," sacīja Bērziņa.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja atzina, ka viņai nav pietiekami daudz informācijas, lai spriestu, kādu ietekmi atstātu pārējo slimnīcu pārprofilēšana, bet vismaz Kuldīgas slimnīcas gadījumā šāda rīcība nebūtu pieļaujama.
Viņa atgādina Ministru kabineta noteikumos ierakstīto - aprūpes teritorijā attālums no iedzīvotāju dzīvesvietas līdz daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai pa autoceļiem nedrīkst pārsniegt 70 kilometrus: "Ja nemaldos, pārtraucot sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību Kuldīgas slimnīcā, piemēram, Saldus un Brocēni atradīsies tālāk par 70 kilometriem no tuvākās neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas." Bērziņa minēja vēl vienu argumentu, kādēļ nebūtu sapratīgi pārprofilēt Kuldīgas slimnīcu, - tā ir diezgan nesen būvēta un moderni aprīkota, tajā ieguldīti lieli finanšu resursi.
Ja tomēr tiktu pieņemts lēmums, ka valsts vairs nefinansētu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu Kuldīgas slimnīcā, pašvaldība par saviem līdzekļiem to nevarētu nodrošināt. "Mums nav tādas iespējas. Pirms gada pašvaldības budžets saruka par 30%, un nākamgad tas būs vēl nedaudz mazāks. Jau šogad mums ir izdzīvošanas budžets," atzina Bērziņa.
Jau ziņots, ka, iespējams, no 2011.gada otrā pusgada tiks likvidētas deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas, par to, ka šāds lēmums varētu tikt pieņemts, liecina Finanšu ministrijas publiskotais "Fiskālās konsolidācijas pasākumu plāns", kā arī veselības ministra Jura Bārzdiņa (Liepājas partija) sacītais, ka ar lokālajām slimnīcām līgumi tiks slēgti tikai uz sešiem mēnešiem.
Pārprofilējot deviņas slimnīcas par dienas stacionāriem vai aprūpes slimnīcām, ietaupīšot 3,9 miljonus latu, norādīts fiskālās konsolidācijas plānā.
Ņemot vērā Finanšu ministrijas plānu, no pašreizējām neatliekamās palīdzības slimnīcām Rīgā paliktu Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Stradiņa un Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, bet reģionos - slimnīcas Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī. Ļoti iespējams, ka valsts vairs neapmaksās neatliekamo palīdzību deviņām no vienpadsmit slimnīcām: Jūrmalas, Ogres, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles, Madonas un Tukuma. Vēl nav zināms, kuras būs tās divas, kas varētu tikt saglabātas.
Veselības ministrs, tiekoties ar Slimnīcu biedrības valdes pārstāvjiem, neesot apgalvojis, ka izdevumu samazināšanas plānā ierakstītais noteikti īstenošoties, pastāstīja Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs un piebilda, ka, slēdzot slimnīcas, nav iespējams ietaupīt miljonus. Gluži pretēji - naudas tēriņi pieaugs, jo slimnieki būs jāved tālāku ceļu uz reģionālajām slimnīcām, kur, ņemot vērā ministrijas noteiktos koeficientus, ārstniecības pakalpojumi maksā dārgāk nekā nelielajās neatliekamās palīdzības slimnīcās. Mazā slimnīca par katru pacientu, kam sniegta neatliekamā palīdzība, no valsts saņem 171 latu, bet reģionālā daudzprofilu slimnīca - 240 latus, savukārt universitātes klīnika - 314 latus.
Uz sarakstu
