Limbažu pašvaldība iecerējusi uzlabot infrastruktūru un degradētās teritorijas
Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā līdz 2020.gadam Limbažu novada pašvaldība ieplānojusi piedalīties konkursos, kas paredzēti reģionālo nozīmes centru attīstībai. Atbalstāmās aktivitātes būs ceļu un komunikāciju rekonstrukcija vai ierīkošana, kā arī teritoriju atjaunošana.Kā pilsētas informācijas portālam Limbazi24.lv pastāstīja Limbažu novadu attīstības un projektu koordinatore Dace Romberga, iepriekšējā plānošanas periodā pašvaldībai nebija pieejami ES fondi, kuri tiešā veidā būtu paredzēti uzņēmējdarbības attīstībai tās teritorijā, taču pašvaldība var atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību, sakārtojot infrastruktūru pašvaldības īpašumā esošajās teritorijās.
Viens no pašlaik īstenojamiem projektiem ir "Tranzītielas izbūve posmā no Rīgas ielas līdz K.Barona ielai Limbažu pilsētā", kas ne vien uzlabos satiksmes drošību Limbažu pilsētā, bet arī samazinās patērēto laiku, lai sasniegtu plānotos galamērķus.
Tāpat tiek īstenoti projekti ūdenssaimniecības un siltumapgādes attīstības jomā.
Romberga norāda, ka jaunajā plānošanas periodā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu būs iespējams piesaistīt visam novadam, ne tikai pilsētai.
Ieguldījumus uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā veiks atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, kur pašvaldība varēs ap pusmiljona eiro apmērā veikt ceļu infrastruktūras, inženierkomunikāciju sakārtošanu pašvaldībai piederošajā īpašumā, ja šie uzlabojumi veicinās uzņēmējdarbības attīstību.
Savukārt uzņēmējam būs jānodrošina šo komunikāciju rekonstrukcija vai pievadīšana savā teritorijā, tāpat jāparedz darba vietu skaita pieaugums, papildus jāpiesaista privātā sektora nefinanšu investīcijas - vismaz 1 eiro pret ieguldīto 1 eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma.
Teritoriju revitalizācija paredzēts veikt atjaunojot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām – kopējais pieejamais finansējums visām 21 pašvaldībām, kuras ir reģionālās nozīmes centri, šajā programmā ir 92,1 miljoni eiro, tātad Limbažu novads varētu pretendēt uz 4,3 miljoniem eiro līdzfinansējuma.
Projekti vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanu.
Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.
Šobrīd Limbažu novada uzņēmēji biznesa attīstībā iegulda ievērojamus finanšu līdzekļus, Limbazi24.lv informēja Limbažu novada pašvaldības uzņēmējdarbības attīstības speciālists Agris Vēvers.
Piemēram, šogad SIA "Virte Tehnoloģijas", kas ieņem vadošo vietu tehnoloģisko plastmasas ražojumu tirgū Latvijā, sāka būvēt jaunas ražošanas telpas un līdz 2016.gadam uzņēmums kopējās investīcijās plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro.
Vēl viens piemērs, kas ilustrē situāciju Limbažu novada biznesa vidē, - vasarā ekspluatācijā tika nodots SIA "Madara 93" pārtikas mazumtirdzniecības veikali vairāk nekā 2000 m2. platībā; veiktās investīcijas - aptuveni 1.9 miljoni eiro.
Tāpat kokapstrādes rūpnīcas atvēršanu novadā plāno somu uzņēmējs; plānotās investīcijas - ap 4 miljoniem eiro.
Vēvers norāda, ka Limbažu novadā gadiem ilgi spēcīgi ir koka māju ražotāji - SIA "Ekla", SIA "Vitbūve", SIA "Superbebrs".
Strauji pieaug bioloģisko lauksaimnieku un mājražotāju skaits. Ar mērķi apvienot mājražotājus šobrīd tiek dibināts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs.
Vēvers uzsver: "Novada vadība augstu vērtē novada uzņēmējus, kā arī aicina pārējos interesentus novadā ieguldīt savus līdzekļus, ar katru uzņēmēju strādājot atbilstoši tā vajadzībām un iespējām. Tiek gaidīti investori, kuri būtu gatavi iesaistīties SPA un relaksācijas centra izveidē."
Lai nodrošinātu nepieciešamās kvalifikācijas darbiniekus esošajiem un potenciālajiem novada uzņēmumiem, viena no prioritātēm ir pieaugušo izglītība, bet uzņēmējdarbības attīstības procesos novadā aktīvi iesaistās arī talantīgi un mērķtiecīgi jaunieši, piemēram krājaizdevu sabiedrības veidošanā.
Krājaizdevu sabiedrība ir nepieciešama kā instruments, lai novada iedzīvotāju brīvie naudas resursi neaizplūstu no novada un tiktu novirzīti pašu novada iedzīvotāju ideju realizācijai, un visa novada attīstībā.
Limbazi24.lv jau vēstīja, ka septembrī valdības apstiprināja Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Tajā noteikts, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodā lielāko daļu - 295,5 miljonus eiro no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošā ES fondu līdzfinansējuma novirzīšanu investīcijām uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās.
Kopumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā nākošajā ES fondu plānošanas periodā būs deviņi specifiskie atbalsta mērķi, aptverot investīcijas ne tikai reģionālajai attīstībai, bet arī, vides infrastruktūras attīstībai un vides aizsardzībai, kā arī informāciju un komunikāciju tehnoloģijām.
Kopējais ES fondu finansējums (ERAF, Kohēzijas fonds) VARAM pārziņā esošajiem 2014.- 2020.gada plānošanas perioda specifiskajiem atbalsta mērķiem ir 689,8 miljoni eiro. Uz sarakstu